Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) nesen rīkoja preses konferenci, kurā informēja žurnālistus par padarīto 2009. gadā un par bezdarbnieku iespējām šogad.
Mēs “topa” augšgalā
NVA direktore Baiba Paševica salīdzinājumam nosauca, ka 2008. gadā valstī radīja 210 000 jaunu darba vietu pērn — tikai 600. To uzņēmumu vidū, kuros darba vietu samazinājums bijis visdramatiskākais, ir apstrādes rūpnīcas, kā arī valsts pārvaldes, veselības un sociālās aprūpes iestādes.
Pēc Eiropas Savienības statistikas datiem, pērn oktobrī salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm Latvijā bija vislielākais bezdarbs — 21 procents, Spānija — 19 procentu, bet vismazākais bezdarbs — Nīderlandē, kur bez darba ir tikai trīs procenti darbspējīgo iedzīvotāju.
Katrs piektais veiksminieks
Analizējot situāciju reģionos, pērn novembrī visdramatiskākā tā bija Rēzeknes pusē, kur darba nebija trešdaļai darbspējīgo iedzīvotāju. Aizkraukles reģionā, tā pat kā Valkas, Alūksnes un Jēkabpils pusē bezdarbnieki ir piektā daļa darbspējīgo iedzīvotāju. Divreiz labāka situācija ir tikai Ventspils, Tukuma pusē un Jūrmalas pilsētā. Kopumā Latvijā bez darba ir ap 177 tūkstošiem potenciālo strādnieku.
Šobrīd valstī brīvas ir tikai 1600 darba vietu, salīdzinot ar 2007. gada oktobri, kad tādu bija 22 tūkstoši. Tātad ar katru, kurš cer atrast darbu, konkurē vēl ap 110 cilvēku. Tas tomēr vēl nav viens no “melnajiem” rekordiem, jo 1993. gadā bija tikai 1300 brīvu darba vietu. Taču situācija nav tik bezcerīga, kā varētu likties. Šogad no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem darbu atraduši 37 tūkstoši, tātad katrs piektais tomēr bijis veiksminieks.
Palīdz radīt jaunus uzņēmumus
Lai darba meklētājiem palīdzētu, NVA veic dažādus pasākumus. Viens no galvenajiem — apmācība. Ilgtermiņa pasākums, kurš saglabājas visa mūža garumā. Tas gan nenozīmē, ka pēc kursu beigām aģentūra sameklēs atbilstošu darbavietu. Apmācībās pagājušajā gadā iesaistījās ap 70 tūkstošu bezdarbnieku.
Šogad 350 cilvēku paredzēts iesaistīt augstākā līmeņa profesionālās izglītības apguvē. Varēs mācīties cilvēki ar nepabeigtu vai jau iegūtu augstāko izglītību. Diemžēl 350 cilvēku — tas ir mazs skaits.
Komercdarbības sākšanas zināšanas apguva 270 cilvēku, un daļa no viņiem saņēma reālu atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai 4000 latu apmērā. Pagājušajā gadā šādas programmas ietvaros atbalstu piešķīra 20 personām, kuras šobrīd veiksmīgi turpina uzņēmējdarbību. Šogad plānots atbalstu piešķirt jau 80 personu. Pērn sāka profesionāli apmācīt bezdarba riskam pakļautajās personas, un šajā programmā kopš septembra iesaistīts 2400 personu, taču rindā gaida vēl 5000 ieinteresēto. Šie cilvēki pašlaik strādā nepilnu darbdienu un pārējā laikā mācās, apgūstot kādu profesiju.
Izglītības iespējas jauniešiem
Padomāts arī par jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem bez iepriekšējas darba pieredzes. Viņu sagatavošana darba tirgum ietverta Kompleksajos atbalsta pasākumos. Tajos iekļauta darba un mācību daļēja apmaksa strādājot pie darba devēja, un 2010. gadā šādā veida palīdzību saņems 3500 jauniešu.
Gundars Ignats, NVA Pakalpojumu departamenta direktora vietnieks, atklāja aģentūras prioritātes un ieceres šogad. Vairāk uzmanības pievērsīs bezdarbniekiem jauniešiem, personām, kuras bez darba ir vairāk kā pusgadu, bezdarbniekiem ar augstāko izglītību un nepilna laika nodarbinātajiem. No Eiropas Savienības atbalsta pasākumiem piešķirts 6,1 miljons latu.
Īpašu uzmanību veltīs tiem bezdarbniekiem ar augstāko izglītību, kuri pēc augstskolas beigšanas triju gadu laikā nav atraduši darbu savā specialitātē. Šiem cilvēkiem piešķirs 1000 latu kuponu, ar kuru viņi varēs doties uz brīvi izvēlētu mācību iestādi. Studiju laikā studenti saņems arī stipendiju. Šai apmācības programmai šogad atvēlēti līdzekļi 350 bezdarbnieku izglītošanai, un šī grupa jau ir nokomplektēta.
Darba vietas skolu beidzējiem
Būtiskas izmaiņas paredzētas bezdarbniekiem — invalīdiem. Viņiem subsidēto atbalsta pasākumu laiks pagarināts no 24 līdz 36 mēnešiem.
Nevalstiskajās organizācijās nodarbinātajiem dotācijas būs ne tikai minimālajai algai, bet arī nodokļu samaksai par šo darbinieku, kas līdz šim bija darba devēja ziņā.
Līdz 5 tūkstošiem bezdarba riskam pakļauto pašnodarbināto un komersantu nodarbināto personu šogad plānots iesaistīt profesionālās tālākizglītības un pilnveides programmās. Lielākās no grupām — vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sfēras uzņēmumos. Pašlaik vieni no visieinteresētākajiem reģioniem ir Rīga un Latgale.
Jaunums šogad būs arī prakses vietu izveide un nodarbinātība no sešiem līdz 12 mēnešiem 18 līdz 24 gadu veciem jauniešiem, kuri tikko ieguvuši pamata, vidējo vai augstāko izglītību. Ikmēneša stipendija — 120 latu, darba vadītāja atlīdzība 50% apmērā no vidējās mēnešalgas un teorētisko apmācību izdevumi — 300 latu, kā arī veselības apdrošināšana.
Vēl viens jaunums — mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām. Šai programmai var pieteikties šobrīd vēl strādājošie cilvēki vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Viņiem sniegs prasmes, zināšanas un kompetences atbilstoši šībrīža darba tirgum. Šajā projektā līdz 2013. gadam plānots iesaistīt 20 200 cilvēku, šogad — 3700.
Kompensēs arī transporta izdevumus
Egīls Vidžups, Pakalpojumu departamenta projektu vadītājs, ir tā saucamā “simtlatnieku” projekta pārzinātājs. Viņš informēja, ka šī projekta finansējums līdz 2010. gada beigām ir 24 miljoni latu. Grozot projektam piešķirto līdzekļu izlietojumu, radusies iespēja izveidot vairāk darba vietu, nekā sākumā iecerēts — 29 590. Pērn šajā projektā iesaistījās 18 644 bezdarbnieki, šogad plānots — 25 500.
Papildu 100 latiem mēnesī nodarbinātā persona saņems arī 40 latu transporta izdevumiem, kā arī 20 latu veselības pārbaudei.
Atbalsts būs ne tikai bezdarbniekiem, bet arī pašvaldībai — ātri nolietojamā inventāra iegādei 80 latu par vienu prakses vietu.
Līdz 2009. gada decembra vidum Aizkrauklē reģistrēto bezdarbnieku, kuri nesaņem pabalstu, bija 1420. Pašvaldības līdz pērnā gada beigām bija pieteikušas 318 darba vietu un kopumā darbu sāka 380 bezdarbnieku, savukārt pieteikušies šim projektam ir vēl 824.
Kopumā Latvijā “simtlatnieku” projektā nodarbināts ap 18 000 bezdarbnieku un rindā gaida vairāk kā 33 tūkstoši.
