Kamēr Rīgā, Saeimā, plosās politiskās kaislības, meklējot piemērotāko prezidenta amata kandidātu, ne mazāk aizraujoši notikumi noris kādā klusā vietā Zemgalē — upītes krastā, augstu veca ozola galotnē, ligzdā, kas aprīkota ar tiešraides kameru, apmeties melno stārķu pāris.
Latvijas Dabas fonds ligzdu, kas ir reģionā starp Jaunjelgavu, Ērberģi un Jēkabpili, ar tiešraides kameru aprīkoja pērn, taču pagājušajā gadā putni to neizmantoja. Tāpēc liels prieks ne vien profesionāļiem ornitologiem, bet visiem putnumīļiem ir šajā pavasarī — marta beigās ligzdā apmetās melno stārķu pāris. Pirmais darbs, ko abi stārķi veica, bija ligzdas atjaunošana, veidojot tās vainagu un šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Pirmo olu putnu mīļotāji un vērotāji sagaidīja 7. aprīlī, vēl pēc divām dienām otru, bet šonedēļ ligzdā jau ir četras olas. Ieskatoties tiešsaistes video, var redzēt, kā melnais putns apzinīgi silda izdētās olas, laiku pa laikam garlaikoti nožāvājoties, ar garo sarkano knābi paknibinot sūnas, sakārtojot melno uzsvārci un iekārtojoties ērtāk uz vienu vai otru pusi.
Melnie stārķi ir otrā šogad interneta tiešsaistē vērojamā putnu suga Latvijā, vēl var redzēt Kurzemes jūrasērgļu pāra dzīvi. Šo putnu dzīvē noris arī dramatiski notikumi. 18. martā, izmantojot ligzdas saimnieku septiņu minūšu prombūtnes brīdi, piesardzīgi apkārt raugoties, ieradās vārna. Viņa, tramīgi klusējot, sāka saimniekot ligzdā — bažīgi un zaglīgi lūkojoties apkārt, izknāba olas čaumalā caurumu un izēda olu. Vairāki knābieni tika arī otrai olai, tomēr pagaidām pārliecības par to, ka ola būtu sabojāta, nav. Kamēr pirmā mielojās, līdzās ligzdai dežurēja otra vārna, kura paspēja ēdēju pabrīdināt par ērgļu mammas tuvošanos.
Interneta kameru tiešraide: http:// dabasdati.lv/lv/kameras2015.
Fakts
Eiropā melnie stārķi ir reti sastopami un tiek īpaši aizsargāti. Latvijā pēdējos 20 gados melno stārķu skaits samazinājies vairāk nekā par pusi.
Uzziņa
Melnais stārķis augumā ir mazliet mazāks par balto stārķi. Balts ir putna vēders un sāni. Putni pārtiek no nelielām zivtiņām un citiem ūdensdzīvniekiem — vardēm un kukaiņiem. Melnie stārķi apdzīvo vecus mežu masīvus, kuros ir upītes, dīķi, mitrāji. Putni ik gadu veic 7000 — 8000 km garu ceļu uz ziemošanas vietām un atpakaļ. Latvijā ligzdojošajiem melnajiem stārķiem nozīmīga ziemošanas vieta ir Etiopija. Martā un aprīlī melnie stārķi atgriežas, lai šeit pavadītu ligzdošanas sezonu. Parasti mātīte ligzdā izdēj trīs līdz piecas olas, ko perē aptuveni mēnesi, bet lidotprasmi jaunie putni apgūst divu mēnešu vecumā. Uz siltajām zemēm melnie stārķi no Latvijas dodas septembrī.
