Pļaviņu pašvaldībai jāpanāk vienošanās ar Guntu Sikoru par viņai piederošā zemes gabala izmantošanu Skanstniekos, kur ir pilsētas estrāde.
Pļaviņu pašvaldībai jāpanāk vienošanās ar Guntu Sikoru par viņai piederošā zemes gabala izmantošanu Skanstniekos, kur ir pilsētas estrāde.
Vienosies ar īpašnieci
Pļaviņu domes priekšsēdētājs Helmuts Banders informē, ka zemes īpašniece piedāvāja pašvaldībai nomāt šo teritoriju, gadā samaksājot piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības (nedaudz vairāk kā divus simtus latu), kā arī nomas maksu par reālo zemes izmantošanu no 2003. gada 25. jūlija līdz šī gada maijam.
Par šo jautājumu pēdējā domes sēdē diskutēja arī pašvaldības deputāti. Viņi nolēma, ka šobrīd nav pamata maksāt prasīto summu, jo nav noslēgts līgums. Jāapsver arī, cik bieži estrādi izmanto kultūras pasākumiem. Turklāt pašvaldība katru gadu iegulda lielus līdzekļus šī objekta sakopšanai, lai tur varētu notikt pasākumi un cilvēkiem būtu patīkami tos apmeklēt.
Deputāti nolēma tikies ar zemes īpašnieci, lai pārrunātu turpmāko sadarbību. Nolemts arī, ka jāmeklē alternatīva vieta jaunas brīvdabas estrādes būvei.
Vajadzīga alternatīva
— Uzskatu, ka pilsētas estrādei ar laiku jāmeklē cita, nomaļāka vieta. Šo jautājumu paredzam apspriest ar tuvāko pašvaldību vadītājiem. Vietas Zviedru skanstīs ir maz, lai veidotu ko lielāku. Nav nojumes un telpas māksliniekiem, visi nevar novietot automašīnas. Problēmas ir arī ar elektrību, jo dažkārt nevar pieslēgt visu nepieciešamo aparatūru, — saka pilsētas domes priekšsēdētājs Helmuts Banders.
Pļaviņu kultūras nama direktore Astrīda Davidova teic, ka vasarā estrādē rīko trīs vai četrus pasākumus.
— Cilvēkiem patīk brīvdabas sarīkojumi. Estrāde ir skaistā vietā, pašvaldība to sakārto — ierīko un remontē soliņus, pļauj zāli un sakopj apkārtni. Viesmāksliniekus gan neapmierina, ka virs estrādes nav jumta, arī korus tur grūti izvietot, bet citādi tā ir laba vieta kultūras pasākumiem. Pērn rīkojām arī diskotēkas, tad gan saņēmām vairākas iedzīvotāju sūdzības, ka radītais troksnis traucē naktsmieru. Taču, ja estrāde būtu tālāk no pilsētas, daudziem būtu problemātiski tur nokļūt, — stāsta Astrīda Davidova.
Arheoloģijas piemineklis
Zemes īpašuma tiesības bijušajiem saimniekiem Skanstniekos atjaunotas 1997. gadā. Aizkraukles rajona kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Elvīra Mantrova informē, ka šis objekts — Gostiņu skanstis, viduslaiku nocietinājums — ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
— Ar iepriekšējo zemes īpašnieku problēmu nebija. Arī tagad jātiekas un jāvienojas. Saskaņā ar Kultūras pieminekļu aizsardzības likumu šajā objektā un simt metru ap to nevar veikt nekādu saimniecisko darbību, kā arī sākt būvniecību. Citiem mērķiem kā vien kultūras vajadzībām to diezin vai varēs izmantot. To visu vajadzēja ņemt vērā, kad pašvaldība šim objektam atjaunoja īpašuma tiesības. Dažkārt mēs vieglu roku atdodam, nedomājot par sekām, — saka Elvīra Mantrova.
Pļaviņiete Natālija, kura dzīvo estrādes tuvumā, uzskata, ka pilsētai tā jāsaglabā tur, kur ir. Tā ir skaista vieta, kur atpūsties kopā ar ģimeni. Viņu netraucē mūzika, kad tur notiek pasākumi. Vienīgi vajadzētu padomāt, kur apmeklētājiem novietot automašīnas. Parka teritorijā nav vietas, tāpēc auto novieto gar ielas malu, bet tas rada neērtības.
