Ne pārāk bieži nākas sastapt cilvēkus, kas, nesasnieguši
40 gadu slieksni, var lepoties ar bagātu dzīves pieredzi. Koknesieša Ģirta Ločmeļa pūrā ir vairāku veiksmīgu uzņēmumu dibināšana. Varbūt tas nav nekas sevišķs, taču viņš ir pamanījies atstāt savus pirkstu nospiedumus tik dažādās nozarēs, ka grūti noticēt, to paveicis viens cilvēks.
Sapratne rodas darbībā
— Spriežot pēc sasniegtā, tev ir kārtīgi izglītības pamati.
— Pirmos deviņus gadus mācījos Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā. Tad izglītību devos iegūt citviet. Sākumā Aizkrauklē, vēlāk Rīgā. Tas bija laiks, kad sākās datoru ēra. Tolaik tas bija izaicinājums, kas jauns un nevienam nezināms. Mācoties šajā jomā, sapratu, cik tā ir plaša — programmēšana un datoru apkalpošana ir divas pilnīgi dažādas lietas. Ar laiku manu uzmanību pievērsa jurisprudence un ekonomika. Šajās nozarēs man trūka pārliecības, kas tas ir mans, taču esmu priecīgs par iegūtajām zināšanām un pieredzi. Tās dzīvē noderēja.
— Kas pamudināja apgūt tik pretējas, nesavienojamas jomas?
— Interese mani māca! Vēlējos iegūt daudzpusīgu pieredzi, izprast šīs jomas. Beigās secināju, ka sapratne rodas darbībā.
— Tikai izmācījies vai arī strādāji šajās nozarēs?
— Radās iespēja padziļinātāk apgūt darbu ar datoriem, strādājot Aizkrauklē, izdevniecībā “Krauklītis”. Biju datorspeciālists, maketēju “Aizkraukles Avīzi”, izstrādāju dažādu izdevumu dizainu. Vēlāk devos uz Rīgu, kur maketēju “Vakara Ziņas”, “Datoravīzi” un citus izdevumus.
Kamēr iemācījos visas nianses, kādu laiku strādāt bija interesanti, taču tad tas kļuva vienveidīgs, un es sapratu, ka varu pagūt iemācīties vēl kaut ko. Šajā jomā visu biju izpratis, alku pēc kā cita — pēc jaunas pieredzes.
— Datoru “dinozauru laikmetā” nebija grūti apgūt šo nišu?
— Toreiz nebija tik daudz izziņas avotu, salīdzinot ar mūsdienām. Šodien labs palīgs ir vietne www.youtube.com, kurā var apskatīties, kā apgūt kādu konkrētu programmu pašmācībā. Kad es mācījos, viss bija balstīts uz savstarpējo pieredzi, tās apmaiņu un rokasgrāmatu lasīšanu.
— Šīs iemaņas noderēja turpmākajā dzīvē?
— Pats svarīgākais jebkurā uzņēmējdarbības virzienā ir mārketings. Reklāma informē, rada uzņēmuma noformējumu un skaidro tā lietojumu. Tā kā man ir datoriemaņas, zinu, kā realizēt mārketinga ieceres, tādējādi ietaupot savu laiku un nepiesaistot citus cilvēkus.
Apguvis telekomunikāciju inženiera profesiju, kādu laiku strādāju algotu darbu — biju video un piekļuves kontroles sistēmu inženieris. Tas bija 2000. gads, kad ieviesu dažādas drošības sistēmas. Jau pēc gada nolēmu mēģināt sākt ko savu un kļūt par uzņēmēju.
Aicina materiālās vērtības
— Tas ir tik viegli — izdomā un dari?
— Man netrūka ideju. Apkopojot pieredzi, ko ieguvu, strādājot “Krauklītī”, izveidoju grāmatvedības programmu-katalogu. Tolaik tā bija ļoti aktuāla, redzēju iespēju, kā daudzas darbības vienkāršot. Līdz tam cilvēki bija raduši veikalā iegādāties veidlapas un aizpildīt tās rakstot. Uzlaboju datorprogrammu tik tālu, ka biroja darbinieki varēja automātiski aizpildīt un uzglabāt informāciju. “E-Forma” ir elektronisko dokumentu katalogs, domāts uzņēmuma informācijas apmaiņai. Saistībā ar šo projektu man nebija lielu ambīciju, taču darba process bija interesants. Paralēli kopā ar brāli radījām citu uzņēmumu — fotostudiju “Suns studio”, kas vairāk orientēta uz reklāmas un komercfoto.
Abi šie projekti ir “dzīvi” un darbojas arī šodien, taču pats esmu no tiem atsvešinājies.
— Tevi saista tieši tehnoloģijas un darbs ar tām?
— Ne tikai. Pieredze ļāva nodoties nākamajam projektam, apguvu video veidošanu un apstrādi, sekoja informatīvā kanāla izveide. Sākumā šis tirgus bija ļoti piesātināts, taču pusgada laikā tas kļuva tukšs. 2008. gada krīze spēcīgi ietekmēja tā dzīvotspēju.
Tieši pēc šī projekta jutu, ka viss manis darītais ir nemateriāls. Radās nepieciešamība pēc kaut kā taustāma, tādēļ manu uzmanību piesaistīja kokapstrāde un celtniecība. Uztaisot, piemēram, galdu, es varu to pataustīt, un tas savu aktualitāti nezaudēs, kamēr vien būs lietojams. Tas nebūs kā ar videoklipu, ko vienreiz parāda un aizmirst. Kā jau tas mēdz būt, dzīve piespēlēja partnerus, un sāku pievērsties tieši koka karkasa māju būvniecībai. Arī šis segments man šķita interesants, tādēļ ar laiku izveidoju mobilo kokapstrādes darbnīcu. Sākotnēji tā bija neprātīga ideja, kas kļuva par reālu un strādājošu darbnīcu, kas spējīga aizbraukt uz jebkuru vietu. Laika gaitā nosliecos uz jumta konstrukciju izgatavošanu un uzstādīšanu, pēdējais lielais objekts bija Rīgas 1. slimnīcas astotā—operāciju—korpusa restaurācija. Drīz vien sekoja traģēdija, kas celtniecības un būvniecības nozares Latvijā pakļāva lielam haosam. Pārmaiņas iestājās strauji, un tas pielika punktu darbam lielajos objektos.
— Cits to sauktu par biznesu, uzņēmumu un pat karjeru, tev tie visi ir projekti.
— Mani interesē, kā katra no šīm nozarēm, kas kaut kāda iemesla dēļ ir mani saistījusi, strādā. Kā tā darbojas praksē, vēlos to izprast. Tā ir interese un vēlme apgūt ko jaunu. Redzu iespējas veikt dažādus uzlabojumus, ielikt to attīstībā kaut ko no sevis, piedāvāt radošu pieeju vai pat rast nestandarta risinājumus. Ja kāds teiks, ka kaut ko nav iespējams paveikt, mana atbilde būs — var!
Svarīgākais, ka visu daru sev. Vēlos attīstīties un pilnveidoties. Tas ir izziņas process, kurā svarīgākais ir saprast lietu būtību. Vēlos pataustīt un izpētīt, kas ir tas jaunais, kas mani ieintriģējis. Nozīmīgs ir gandarījums, meklēju to visā, ko daru.
Prieka eliksīra meklējumos
— Vai esi to atradis?
— Mana šī brīža aktualitāte ir ogu pulveru ražošana. Pirms kāda laika paralēli darba dzīvei sāku interesēties un aizdomāties, kur tad ir meklējams tā saucamais prieka eliksīrs? Aizdomājos par biosfēras un tehnosfēras savstarpējo mijiedarbību. Biosfērā, dabā, viss ir harmonijā un turpina attīstīties jau miljoniem gadu. Arī cilvēks ir biosfēras daļa, taču mēs sevi pakļaujam nesaprotamām pārvērtībām, kas skar mūsu dzīves kvalitāti.
Viens no veidiem, kā cīnīties ar šo problēmu, ir produkts “Oga Berry Honey Powder”. Ogu pulveris dod vērtīgās minerālvielas un vitamīnus, kas nepieciešami mūsu organismam. Cilvēks nevar ēst avīzi un gūt prieku vai sāta sajūtu no tās, arī ar viena veida produktu, piemēram, maizi, mūsu organisms nesaņems visu nepieciešamo. Ogas ir ļoti labs minerālvielu un vitamīnu avots. Svaigs, protams, vienmēr ir labāks, taču ogu mums nav šādā veidā visu gadu. Tādēļ mans pirmais uzdevums bija izdomāt, kā šos vitamīnus iekļaut savā ikdienā, ne tikai sezonas laikā.
— Tev tas izdevās?
— Jā. Eksperimentu sāku ar smiltsērkšķiem. Izžāvējot šīs ogas un saberžot pulverī, tām radās labs un plašs lietojums. Sākumā to gatavoju ļoti vienkārši, taču bērniem un kārumniekiem tādu neiebarot. Grūti pacelt cilvēka apziņu līdz tādam līmenim, lai skābu, toties veselīgu produktu notiesātu. Sāku domāt, kā ogu pulveri padarīt baudāmāku. Izskatīju dažādus piedevu veidus — cukuru, sīrupu un medu. Sākumā neticēju, ka pēdējais var izžūt, taču praksē medus sevi pierādīja un rezultātā deva tieši to, ko meklēju. Medus ir produkts, kas simtprocentīgi uzsūcas cilvēka organismā. Tas ir veselīgs pats par sevi un pilnveido “dzīvo” pārtiku.
— Citas palīgvielas neizmanto? Pat lai produktu ilgāk uzglabātu?
— Bērnībā tiku pie visnotaļ veselīgiem produktiem. Piens bojājās jau pēc pāris dienām — tātad tas bija “dzīvs”. Mūsdienās produkti ir pārpārēm piebāzti ar dažādām kaitīgām vielām, kas tiem pagarina uzglabāšanas termiņu, taču padara tos neveselīgus lietošanai. Tas ir tieši tas, ko vēlējos izskaust no savas ikdienas un piedāvāt arī citiem.
Dabas vienreizīgumu saskata medū
— Kas īsti ir šis ogu pulveris?
— Tās ir ogas, kas izžāvētas 41 grāda temperatūrā un pēc tam samaltas. Dažām ogām izveidoju līniju “ogu-medus pulveris”. Šī produkta lietojums ir visplašākais, sākot no vienkāršas tējas, līdz piedevai brokastīs — pie putras, pārslām vai citiem ēdieniem.
Pats no kulinārijas esmu norobežojies, ēdu tikai “dzīvo” pārtiku. Negatavoju maltīti uz uguns — nevāru, necepu. Līdz ar to mana pieredze plašākā pulvera izmantošanā ir ierobežota, taču atsauksmes ir ļoti labas.
Patīkami pārsteidza medus labvēlīgā ietekme uz ogu pulveri. Tas uzlabo produkta garšu un aromātu. Nav nepieciešams medu pievienot vienādā proporcijā, kādā ir ogu pulveris, pietiek ar mazu kriksīti, lai produktam mainītos garšas buķete. Tas vien pierāda to, cik daba ir fantastiska.
— Kas ir “dzīvā” pārtika?
— Tā ir termiski neapstrādāta pārtika. Ogu pulvera žāvēšanas temperatūra ir samazināta līdz 41 grādam, tā ir robeža, kad nolobās augos esošie enzīmi.
Ēdot svaigas ogas, mēs sakošļājam vien dažas sēkliņas, savukārt ogu pulverī pat vismazākās sēkliņas ir saberztas, un to aizsegapvalki atveras.
Žāvēšanas un kaltēšanas tehnoloģijas cilvēkam ir pazīstamas simtiem gadu. Svarīgi to izmantot pareizi. Ātri — nenozīmē veselīgi, žāvēt var arī 80 vai 90 grādu temperatūrā, tādējādi palielinot ražīgumu, taču krietni zaudējot produkta kvalitāti. Man svarīgākais, ka ogu pulveris saglabā maksimāli daudz vitamīnu attiecībā pret svaigo produktu.
Esmu kļuvis par “dzīvās” pārtikas piekritēju, tādējādi cenšos iekļauties biosfērā. Ēdot kvalitatīvu pārtiku, ir vairāk enerģijas un pozitīvā.
— Biznesā labi veicas?
— Pēc pirmā gada esmu sapratis, ko un kā pareizāk darīt. Tagad skatos arī uz citu valstu tirgiem, domāju par plašāku ražošanu. Latvija varētu kļūt par svaigi saglabātās pārtikas eksporta vietu. Šī ir jauna niša ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
— Starp daudzajiem darbiem ir laiks arī sev? Kādam vaļaspriekam?
— Tas, kas mani aizrauj, ir nepārtraukta izziņa un vēlme radīt ko jaunu un interesantu. Esmu izmēģinājis dažādus sporta veidus, pēdējā laikā nodarbojos ar vingrošanu, kura ietver dažus jogas elementus. Lai ķermenis nesagādātu raizes, to nepieciešams regulāri kustināt.
Jau 15 gadus mans vaļasprieks ir paraplanierisms. Laba vieta, kur nodoties lidojumam, ir Skrīveru pilskalns un Jūrkalne. Labprāt ceļoju uz citām valstīm, šādās reizēs izmēģinu arī vietējo kalnu piedāvātās iespējas.
Vizītkarte
Vārds, uzvārds:
Ģirts Ločmelis.
Dzimšanas vieta un laiks: Stučka, 1976. gada 14. jūlijs.
Dzīvesvieta: Koknese.
Nodarbošanās: uzņēmuma “Oga Berry Honey Powder” vadītājs.
Vaļasprieks: paraplanierisms.
Horoskopa zīme: Vēzis.
