Beidzot tas ir noticis — Ministru prezidents Aigars Kalvītis izpildīja savu solījumu un atkāpās no amata.
Beidzot tas ir noticis — Ministru prezidents Aigars Kalvītis izpildīja savu solījumu un atkāpās no amata. Vēl jau dzīvojam Kalvīša “ēnā”, jo pašreizējā valdība turpinās darbu, līdz izveidos jaunu. Šobrīd visi plašsaziņas līdzekļi ir gluži vai pārpludināti ar viņa atvadu runām un paveiktā izvērtējumu. Šķiet, neviens valdības vadītājs sevi nav tik ļoti slavinājis kā Aigars Kalvītis. Viņa labo darbu saraksts ir ļoti plašs. Kā vienu no galvenajiem viņš nosauc bezdeficīta valsts budžeta pieņemšanu, jo valdība pirmo reizi spējusi sabalansēt sociālās vajadzības un valsts ilgtermiņa intereses, paredzot pakāpenisku budžeta pārpalikuma palielināšanu. Un par to, pēc Kalvīša domām, ne viena vien nākamā valdība viņam varēs pateikt paldies.
Lai arī šāda pašslavināšana lielākajā daļā sabiedrības rada nepatiku, pilnībā to noniecināt nevar. Manuprāt, pozitīvi ir tas, kas beidzot pielikts punkts Latvijas un Krievijas robežlīgumam, kā arī nopietni uz priekšu pavirzīta reģionālā reforma. Pārējais gan šķiet tāda taustīšanās tumsā, īpaši inflācijas apkarošanas jomā. Vēl man patīk, ka premjers ir viens no retajiem politiķiem, kurš atzinis, ka dažos jautājumos tomēr ir arī kļūdījies. Citādi visi parasti ir tik nevainojami un taisni kā baznīcas sveces.
Aktīva nākamā Ministru prezidenta meklēšana turpinās. Viņš kuluāros jau nodēvēts par premjeru — pašnāvnieku, jo pašreizējā situācijā viņam strādāt būs ļoti grūti. Tomēr izvirzītie kandidāti par to neuztraucas un mēģina akcentēt savas priekšrocības. Piemēram, Edgars Zalāns dižojas, ka absolvējis Līderisma akadēmiju, Ivara Godmaņa pirmais darbs valdības vadītāja amatā būšot cīņa ar inflāciju, vienīgi Valdis Dombrovskis pagaidām ir piesardzīgāks savos izteicienos. Ja prezidents uzticēs veidot valdību Tautas partijas kandidātam, sabiedrība nespēs noticēt, ka viņš nebūs Šķēles, Kalvīša vai citu raustīta marionete.
Kā allaž ar savu vērtējumu izceļas no koalīcijas aizgājusī partija “Jaunais laiks”. Tās pārstāvis Dans Titavs kritizē gan Zalānu, gan Godmani, kuru viņš nodēvējis par politisko dinozauru ar novecojušiem uzskatiem un domāšanu. Savukārt Zalāns esot puisis, kurš “izlēcis” nez no kurienes. Titava kungs gan aizmirst, ka lielākā daļa politiķu un arī viņš pats ir tādi paši nezin no kurienes nākuši bāleliņi.
