Pļaviņu novada kultūras centrā notika Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā rīkotās publiskās debates “40+ bezdarbs: kādi risinājumi?”. Runāt par šo problēmu aicināja gan pļaviņiešus, gan citu Latvijas novadu iedzīvotājus.
Lai arī cilvēkam 40 gadu ir ekonomiski aktīvākais vecums, realitātē atrast darbu šajā dzīves posmā ir grūti. Pļaviņas par foruma vietu bija izvēlētas, jo tur nodarbinātības problēma ir ļoti aktuāla. Piemēram, pagājušā gada beigās 63,6 procenti no visiem Pļaviņās reģistrētajiem bezdarbniekiem bija vecumā virs 40 gadiem. Tas ir augstākais rādītājs no visām Latvijas pilsētām. Ko darīt? Par to pasākumā diskutēja Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere un dažādu nozaru pārstāvji. Savā darba meklējumu pieredzē dalījās rīdziniece Valentīna Tīlišķe.
Profesionāļus
joprojām pieprasa
— Lai risinātu nodarbinātības problēmu, pašvaldība ir iesaistījusies Sociālā fonda projektos, kas cilvēkiem varētu palīdzēt iekļauties darba tirgū. Izmantojam arī pagaidu algoto sabiedrisko darbu iespējas, bet kopumā situācija sarežģīta ir visā valstī. Trešajai daļai oficiāli reģistrēto bezdarbnieku vecumā virs 40 gadiem ir augstākā izglītība, un tās ir zināšanas un pieredze, kas netiek izmantota, — saka Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde.
Inese Vaidere atzīst, ka Eiropā arvien lielāks ir pieprasījums pēc profesionālās izglītības un šīm prasmēm vairāk jāpievēršas ne tikai jauniešiem, bet arī vidējā vecuma cilvēkiem.
— Eiropas Parlamentā un Komisijā ir nostāja, ka vairāk jāatbalsta vidējā līmeņa uzņēmumi, jo tajos nodarbina vairāk kā divas trešdaļas strādājošo. Arī jaunas darba vietas 80 procentos gadījumu rodas tieši šajos uzņēmumos, — secina Inese Vaidere.
Šo jomu aktivizēt turpina arī NVA. Tās vadītāja Inese Kalvāne apliecina, ka turpinās mūžizglītības pasākumus un paredzētas jaunas programmas, kas radīs papildu iespējas, bet cilvēkam pašam jācenšas to visu aktīvāk izmantot. Gadu no gada, tuvojoties ziemai, NVA reģistrē vairāk darba meklētāju, un šis skaits mazinās vasarā.
Nav pat atbildes
Pavisam 80 CV — tik daudz dzīvesgājuma aprakstu potenciālajiem darba devējiem iesniegusi Valentīna Tīlišķe, kad arī viņa piedzīvoja darbinieku skaita samazināšanu. Rezultāts — nulle. Turklāt daudziem darba pieteikumiem viņa tā arī nesaņēma atbildi. Līdzīgā situācijā ir daudzi. Turklāt zināms, ka darba meklētājus diskriminē pēc viņu vecuma. Likumā tas nav atļauts, bet reāli vadītāji biežāk izvēlas jaunākus cilvēkus. Inese Vaidere iesaka arī Latvijā praktizēt citu valstu pieredzi — darba pieteikumā nenorādīt dzimšanas datus, bet akcentēt profesionālās iemaņas.
Valentīnas kundze atzīst, ka viņai pamatu zem kājām deva iespēja priekšlaikus pensionēties. Tomēr viņa vēl gribēja darboties, tāpēc meklēja iespēju strādāt. Tādu viņa atrada sociālajā uzņēmumā “Lude” Rīgā, kas nodarbina sievietes pensijas vecumā. Uzņēmumā dāmas māca aust un izgatavot galvenokārt paklājiņus un citus tekstila izstrādājumus, kurus eksportē. Līdz tam Valentīnas kundzei ar aušanu nebija nekādas saistības, bet viņa šobrīd beidz mācīties un ir priecīga par jaunu iespēju.
Ar kaķi vien nepietiek
Sociālo uzņēmumu “Lude” kopā ar draudzeni izveidojusi jauna sieviete Solvita Kostjukova. Tā ir vieta ne tikai ražošanai, bet socializācijai.
— Mūsu darbinieču vidējais vecums ir ap 60 gadiem, bet ir arī vecākas. Kāda 80 gadu veca kundze atzina, ka viņa labprātāk atnāk pie mums padarboties, nevis mājās runā tikai ar savu kaķi. Sievietes nāk pastrādāt kādas divas dienas un pārējo laiku saplāno savām vajadzībām, — stāsta Solvita.
Veidot šādu uzņēmumu pamudināja arī tas, ka viņas māte devās pensijā un radās problēma, kā viņu nodarbināt. Arī Solvitai līdz tam nebija nekādas aušanas un amatniecības pieredzes, bet mājās bija stelles. Šī bijusi arī niša, kas piemērota seniorēm. Sākumā tas bija projekts, bet pārauga uzņēmējdarbībā. Tieši sociālais uzņēmums Latvijā ir vēl jauna niša, bet perspektīva un atbalstāma, lai risinātu bezdarba problēmu.
Darba tirgum zudis
Foruma laikā apmeklētāji varēja iepazīt vēl dažus izaugsmes iespēju piedāvājumus, kā arī personīgi konsultēties ar NVA Aizkraukles filiāles darbiniecēm, bet šo priekšrocību neviens tā arī neizmantoja.
Diskusijas vadītājs žurnālists Arnis Krauze atklāj, ka pēc uzņēmuma “Liepājas metalurgs” slēgšanas daļu darbinieku gluži vai aiz rokas vajadzēja vest uz NVA un pārliecināt, ka nepieciešams meklēt palīdzību un mēģināt mainīt darba profilu. Tā kāds ilggadējs metinātājs kļuva par sociālo darbinieku. To, ka cilvēkam grūti pārkāpt pārmaiņu slieksnim, apliecina arī NVA Aizkraukles filiāles karjeras konsultante Aldona Britāne, bet tas ir jādara paša labā. Turklāt pieaugušie aģentūras rīkotajos kursos pāris mēnešos var apgūt prasmes konkrētā profesijā, ko jaunieši dažkārt mācās pat vairākus gadus. Sociālie darbinieki gan apliecina — ja cilvēks kļūst par ilgstošu bezdarbnieku, darba tirgum viņš ir zudis.
***
Vai šādai diskusijai ir kāds reāls ieguvums? Parunāšana par kādu tēmu diemžēl dod maz taustāma labuma, jo darba vietu tāpēc vairāk nekļūst, lai vai kādus pārkvalifikācijas pasākumus cilvēkiem piedāvā. Situāciju precīzi raksturoja viens no pasākuma dalībniekiem — cilvēks uz Nodarbinātības valsts aģentūru dodas nevis pēc atbalsta vai padoma, bet cerībā, ka tur piedāvās reālu darbu. Tomēr runāt par bezdarba tēmu noteikti ir svarīgi un vajadzīgi, jo diskusijās rodas jaunas idejas, izskan vērtīgs padoms, kas kādam ir nepieciešams tieši šajā brīdī. ◆
