Viens no iecienītākajiem pūšamajiem instrumentiem Skrīveros ir saksofons. To ar panākumiem spēlē ne tikai zēni, bet arī meitenes. Jau trīs gadus darbojas meiteņu saksofonistu kvartets, kurš ir viens no labākajiem Latvijā.
Viens no iecienītākajiem pūšamajiem instrumentiem Skrīveros ir saksofons. To ar panākumiem spēlē ne tikai zēni, bet arī meitenes. Jau trīs gadus darbojas meiteņu saksofonistu kvartets, kurš ir viens no labākajiem Latvijā.
Atpaliek tikai no dārziņiešiem
Rīgā 1. aprīlī notika Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu nodaļu audzēkņu ansambļu konkurss, kurā skrīverietes Linda Zemžāne, Evita Poriete, Ilze Zundāne un Baiba Rūķe ieguva trešo vietu. Labākus par skrīveriešu kvartetu atzina vien Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas klarnetistu un flautistu kvartetus, kā arī Rīgas 1. mūzikas skolas kvintetu.
Uz mūzikas skolu ved mammas
Kvartetu izveidojis Skrīveru mūzikas skolas skolotājs Ziedonis Puķītis, taču katrai no meitenēm ir savs iemesls, kāpēc izvēlēts tieši šis mūzikas instruments.
— Skolā mūzikas skolotāja Edīte Aneraude mani slavēja par labu balsi un ieteica mācīties mūzikas skolā, — smaidot saka Linda. — Manas mammas mīļākais instruments ir tieši saksofons, tāpēc būtībā man nebija izvēles. Nu tas kļuvis arī par manu mīļāko instrumentu.
— Arī mani uz mūzikas skolu aizveda mamma, — bilst Evita. — Sākumā spēlēju klavieres, tad vēlējos pamēģināt kādu citu instrumentu un arī izvēlējos saksofonu. Tas šķita pievilcīgs neparastā skanējuma dēļ.
— Es jau esmu pabeigusi mūzikas skolas flautas klasi, — saka Ilze. — Nolēmu, ka jāpamēģina spēlēt kādu lielāku mūzikas instrumentu. Tā nu ķēros pie tenorsaksofona. Sākumā pie skolotāja Puķīša mācījos privāti un atkārtoti mūzikas skolā iestājos vēlāk. Saksofonu spēlēt, izrādās, ir daudz vieglāk nekā flautu.
Savs elks
Visromantiskākais šī instrumenta izvēles iemesls ir Baibai.
— Man ļoti patīk, kā saksofonu spēlē slavenā Kendija Dalfere, — viņa saka. — Arī mans brālēns spēlē baritonsaksofonu. Tas ir liels instruments ar zemu un samtainu skanējumu. Sākumā spēlēju alta saksofonu, bet nu arī es pūšu baritonsaksofonu. Tas ir ļoti liels, arī kaste, kurā to pārvadā, šķiet milzīga. Gandrīz nevaru to pacelt. Tāpēc to parasti nes tētis vai skolotājs.
Lieliska iespēja… nestrādāt
Meitenes mācās dažādās klasēs un pat skolās, tāpēc mēģinājumi parasti notiek vakaros vai sestdienās.
— Tas ir ļoti forši, — apgalvo Linda. — Lieliska iespēja izvairīties no darbiem mājās, jo jāiet taču uz mēģinājumu. Turklāt vecākiem patīk, ka mums izdodas.
— Tā jau īsti nav, ka mūzika ir veids, kā izvairīties no darba, — Lindu pārtrauc Baiba. — Mani vecāki savā saimniecībā audzē kartupeļus, un, kad klāt kartupeļu rokamais laiks, nākas vien doties palīgā.
Saksofonistu kvartetes nav vienīgais, kur spēlē Baiba. Viņa piedalās arī Latvijas jaunatnes pūtēju orķestrī, kura kurators ir profesionālais pūtēju orķestris “Rīga”.
— Iekļūt šajā orķestrī ir ļoti grūti, jo uzņem pašus labākos, — viņa saka. — Katru vasaru vienu nedēļu ir nometne Engurē, bet pēc tam braucam koncertturnejā uz ārzemēm. Pērn bijām Lietuvā, šogad dosimies uz Maskavu.
Mācās franču valodu
Savukārt Ilze brīvajā laikā piedalās kluba “Jaunie eksperti Skrīveriem” darbā un studē valodu augstskolā Rīgā angļu un franču valodu.
— Mēs nemaz nezinājām! Pasaki kaut ko franciski! — tincina Linda, taču Ilze tik smaida un atklāj, ka arī mēģinās iekļūt Latvijas jaunatnes pūtēju orķestra sastāvā.
Evita brīvajā laikā palīdz vecākiem mājas darbos, spēlē klavieres vai kopā ar draugiem dodas uz kādu tusiņu.
— Man patīk ekstrēmas izklaides, — steidz stāstīt Linda. — Ar gumiju no tilta nelecu, taču man patīk ziemā traukties no kalna ar sniegadēli. Gadās arī traumas, tomēr viss sadzijis un beidzies laimīgi. Vēl man patīk vakaros elektroniski sarakstīties ar draugiem.
Klubiņā spēlēs džezu
Meitenes plāno turpināt spēlēt arī pēc tam, kad pabeigs skolu, taču neviena no viņām nesapņo par profesionālas mūziķes karjeru, jo tikai retais tā spēj nopelnīt.
Linda jau tagad Aizkraukles arodvidusskolā apgūst biroja darba organizatores profesiju, viņa plāno izglītību turpināt un kļūt par psiholoģi. Evita un Ilze vēl nav izlēmušas, lai gan Ilze domā, ka nākotnes profesija varētu būt saistīta ar valodām vai ķīmiju.
— Esmu pamēģinājusi spēlēt arī uz ielas, — saka Ilze. — Tas bija Dziesmu svētkos. — Sākumā bija kauns, ka pie kājām atvērta mūzikas instrumenta kaste, taču neierasti bija tikai pirmajās minūtēs. Īsā laika sprīdī kastē jau bija vismaz trīs lati.
— Vispirms pabeigšu 9. klasi un tad mācīšos vidusskolā, — saka Baiba. — Tā nolemts ģimenē. Pēc tam varētu studēt tieslietas un strādāt par advokāti. Vienīgi ne Latvijā, bet kaut kur ārzemēs. Pa dienu varētu piedalīties tiesas procesos, bet vakarā spēlēt saksofonu kādā džeza klubiņā.
Tie visi ir tikai nākotnes sapņi, līdz kuriem ejams tāls ceļš gan meiteņu dzīvē, gan mūzikā.
