Ziedošajā vasarā skaista 80 gadu jubileja secietei Dzidrai Pāvilai. No tiem vairāk nekā puse aizvadīti, novadnieku kultūras dzīvi organizējot, nu brīvo laiku var veltīt vaļaspriekam — glezniecībai.
Ziedošajā vasarā skaista 80 gadu jubileja secietei Dzidrai Pāvilai. No tiem vairāk nekā puse aizvadīti, novadnieku kultūras dzīvi organizējot, nu brīvo laiku var veltīt vaļaspriekam — glezniecībai.
Dzidra Pāvila dzīvo Seces pagasta “Ķikotos”, 160 gadu vecās mājās, kuras, šķiet, drīz sabruks. Meitas māmuļu gan sauc pie sevis, taču Dzidras kundze “Ķikotus” pamest nedomā. Tas nekas, ka jumts caurs vai siena sašķiebusies — vecā māja ir mīļa un tuva, turklāt arī secieši ilgajos darba gados iepazīti un iemīļoti.
— Meitas aicina uz pilsētu, bet ko es tur darīšu? Vecu koku pārstādīt nevar, arī es jaunā vietā neiedzīvošos, — spriež Dzidra Pāvila.
Par vetārsti nekļuva
Dzidras kundze dzimusi un augusi muzikantu ģimenē — tēvs un brālis bija lauku muzikanti, māsa — soliste akadēmiskajā korī “Latvija”. Arī Dzidra jau kopš bērnības interesējusies par mūziku un mākslu. Gribējusi mācīties par dziedātāju, bet skolotāji atrunājuši.
— Teica — ko nu, Dzidra, ar mūziku. Ar to naudu nenopelnīsi, mācies kādu ienesīgu arodu. Izvēlējos veterinārmedicīnu, bet par vetārsti tomēr nekļuvu. Pēc pirmā kursa apprecējos ar kultūras cilvēku — Vilis bija muzikants, aktieris, diriģents. Tā kultūra vēl vairāk ienāca manā dzīvē, — stāsta jubilāre.
Viņa kļuva par kultūras darba organizatori, 48 gadus nostrādājot Seces kultūras namā. To laiku Dzidras kundze atceras ar prieku par aktīvo sabiedrisko dzīvi un arī ar skumjām, jo šodien cilvēki kūtri un pasākumus vairs neapmeklē.
Citi laiki, citi tikumi
— Agrāk tiešām bija labāk — cilvēki aktīvāki un sabiedriskāki. Secē darbojās deju kolektīvi, dramatiskais kolektīvs, kori, ansambļi. Neviens nebija skubināms, pašdarbnieki kājām nāca desmitiem kilometru uz mēģinājumiem. Kāds Secē bija dramatiskais kolektīvs! Blaumaņa “Brīnumzālītē” spēlēja 21 aktieris, zāle pilna skatītāju, pēc tam nedēļu par teātri runāja, — atceras Dzidras kundze. — Bet kas ir šodien? Knapi var savākt kādu kori, ansambli. Nu nenāk cilvēki, un viss. Televizors, dators tagad dziesmu vietā. Ko lai dara — citi laiki, citi tikumi.
Sava dzīve jāaizmirst
Domājot par citu atpūtu, Dzidrai Pāvilai nācies piemirst savējo — brīvā laika tikpat kā nav bijis.
— Katru nedēļas nogali pasākumi, darbdienu vakaros koru, dejotāju, aktieru mēģinājumi, savai dzīvei laika atlika maz. Bet bija tā pierasts, ka par grūtu nelikās un problēmas nesagādāja, biju “saaugusi” ar darbu. Tikai vienreiz 48 gadu laikā neapmeklēju koncertu Secē — man meitai tajā dienā bija izlaidums, — stāsta “Ķikotu” saimniece. — Arī tagad arvien interesējos par kultūrā notiekošo, klausos radiopārraides, skatos televīzijas raidījumus par kultūru, vienmēr gribu zināt arī par pasākumiem Secē. Žēl gan, ka to pamaz, vecajiem aktīvistiem nav spēka, jaunie nevēlas. Varbūt aktīvākai jābūt kultūras dzīves organizatorei. Atminos, viena no manām pēctecēm aicināja ciemos, rādīja savu lielo kabinetu. Bet darbs? To nemanīju, tikai lielais kabinets. Nu Secē atkal jauna kultūras nama vadītāja, ceru, viņai darbā veiksies.
Prieks par muzikāliem bērniem
Arī visas trīs Pāvilu meitas pievērsušās mūzikai. Mācījušās Jēkabpils mūzikas skolā, kurp tēvs meitas vedis ar motociklu pat ziemas salā. Aija un Elita izvēlējušās ar mūziku nesaistītu profesiju, vienīgi Ina strādā par koncertmeistari Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā un Aizkraukles mūzikas skolā. Tomēr dziesma arvien tuva visām trijām māsām.
— Grūti gāja ar mācīšanos mūzikas skolā, vajadzēja meitas izvadāt uz Jēkabpili, bet arvien to darījām ar prieku, redzot, ka meitām mūzika interesē. Kad klavierspēlei pievērsās tolaik Secē dzīvojošā Akvelīna Līvmane, tagad Dailes teātra aktrise, viņas tēvs meitu veda ar automašīnu un mūsu meitas arī līdzi ņēma, — stāsta jubilāre.
Mūzika Dzidras un Viļa meitām visu dzīvi ir sabiedrotā. Aizkraukles poliklīnikas ārste Aija un mūzikas pedagoģe Ina kopā ar meitām Ilzi, Inesi un Ievu brīvajā laikā piedalās koncertos, bet modelētāja Elita regulāri apmeklē koncertus. Mūzikai aktīvi pievērsušies arī četri no septiņiem Dzidras kundzes mazbērniem, bet viss vēl priekšā trijām mazmazmeitiņām. Mātes astoņdesmitajā dzimšanas dienā meitas sagatavojušas īpašu dāvanu — Seces kultūras namā būs garīgo dziesmu koncerts, dziedās meitas un mazmeitas.
Jūnijs Pāvilu ģimenē jubileju mēnesis: 1. jūnijā bija dzimšanas diena meitai Elitai, 19. jūnijā — mazmeitai Ilzei, bet 17. jūnijā pusapaļa jubileja meitai Aijai — 55.
Ar otu pret skumjām
Kopš deviņdesmitajiem gadiem Dzidra Pāvila pievērsusies vēl vienai ar kultūru saistītai iemīļotai nodarbei — glezniecībai. Kad skumji un prāts kavējas atmiņās, “Ķikotos” top gleznas.
— Skolā mācījos pie tēlnieka Jākobsona, viņš ievēroja, ka man labi padodas zīmēšana. Arī mani šī nodarbe interesēja, taču darba gados nebija laika tai pievērsties, — stāsta Dzidra Pāvila. — Tagad, vecumdienās, vaļas vairāk, nu varu gleznot.
Dzidras kundzes pirmajā gleznā attēlota Staburaga klints. Daba ir viņas iecienītākais gleznošanas objekts. Darbos redzama seno “Ķikotu” apkārtne, Seces skaistākās vietas, arī pa kādam izsapņotam dabasskatam. Secietes gleznas rādītas izstādēs Secē, Staburagā, Aizkrauklē, bet pārdots gan tikai viens darbs.
— Man lūdz, lai pārdodu, bet nespēju. Gleznas man kā bērni — izauklētas, izlolotas, nu kā lai pārdodu! Drīzāk uzdāvinu, ja cilvēkam tik ļoti patīk.
***
Dodoties projām no Seces “Ķikotiem”, senās lauku mājas, ilgi apņem patīkamas izjūtas — ir mums tādi jauki gaiši cilvēki, kuri nežēlojas par dzīves problēmām, mazo pensiju vai dārgajām zālēm. Pie šādiem cilvēkiem pat nošķiebtā, pusotru simtu gadu vecā māja šķiet kā gaismas pils, no kuras izstaro tās saimnieces sirdssiltums un labestība.
