Dzimšanas dienā uzdāvina mazmeitu. Iršu pagasta iedzīvotāja Mirdza Geidāne pēc meitas nāves uzņēmās audzināt četrus bez mātes palikušos bērnus.
Dzimšanas dienā uzdāvina mazmeitu
Iršu pagasta iedzīvotāja Mirdza Geidāne pēc meitas nāves uzņēmās audzināt četrus bez mātes palikušos bērnus. Stāsts par Mirdzu Geidāni un četriem viņas mazbērniem vienlaikus ir stāsts par sāpēm un gandarījumu, par rūpēm un patiesu mīlestību.
Pirms 15 gadiem Mirdza zaudēja savu vienīgo meitu Initu — 30 gadu vecumā viņu pieveica smaga slimība. Bez mātes palika četri bērni, jaunākajai meitai Līvai bija tikai pieci mēneši, vecākajam dēlam Dagnim — 11 gadu. “Es vienkārši nevarēju pieļaut, ka viņus ievietotu bērnunamā. Viņi taču bija manas meitas bērniņi, un es nešauboties viņus pieņēmu. Viegli gan nebija, bet arī grūti — ne, katram jau savs grūtums un savs vieglums jāiznes! Varbūt bez bērniem dzīve būtu iegrozījusies savādāk, bet es neko nenožēloju. Nesaprotu tos vecākus, kuru atvases dzīvo bērnunamos, jo bērns taču ir lielākā dāvana!” stāsta Mirdzas kundze.
Labākā vecmamma pasaulē
Tagad mazbērni jau lieli — Dagnim ir 26, Dairim — 24, Līvai — 15, bet Madarai būs 18 gadu. Abi puiši strādā Rīgā, celtniecības firmā, bet, kad vien gadās brīva diena, brauc apciemot savu vecmāmuļu. “Tas man ir liels gandarījums, ka puiši nebēg prom, bet, kad vien ir laiks, steidzas šurp, laikam jau esmu pratusi radīt viņos mājas izjūtu,” spriež Mirdzas kundze. Madara Vecbebru profesionālajā vidusskolā mācās datorzinības, bet Līva šogad beigs Pērses pamatskolu. “Nezinu, ko darīšu, kad Līva aizies mācīties tālāk, esmu pieradusi, ka mājās vienmēr ir rosība. Man vismaz nav jāsēž ārā uz soliņa, cerot, ka varbūt kāds pienāks aprunāties. Māja nekad nav tukša, un dažkārt es pat nedaudz ilgojos pēc klusuma,” smej vecmāmuļa. “Katram bērnam ir savs raksturs. Līva ir saimnieciskāka, viņa man palīdz apkopt kazas un vistas, pašai ir sava kucīte Šerija, kura jauno saimnieci uzmana kā acuraugu. Dairis ir ļoti izpalīdzīgs, arī Dagnis un Madara palīdzību nekad neatsaka. Bērni ir izauguši labi, pretī man nekad nerunā. Es par viņiem nesūdzos un domāju, ka arī viņi par mani — ne. Kā reiz teica Dagnis: “Mums ir vislabākā vecmamma pasaulē!”. Ko gan vēl labāku var gribēt?”.
“Nerātnās latviešu tautasdziesmas” mazdēlam
“Liels atbalsts bērnu audzināšanā bija manas māsas Maija, Ieva un aizsaulē aizgājusī Milda. Mūsu tēvs agri nomira, bet māte prata visas māsas saturēt kopā, iemācīja, ka ģimene — tā ir vērtība. Laikam jau šī atziņa nāk no paaudzes paaudzē, un to esmu centusies iemācīt arī savējiem,” atzīst Mirdzas kundze. “Dzimšanas dienas vienmēr svinam kopīgi — pasūtām torti un klājam galdu. Cenšamies izdomāt kaut ko interesantu — kad Dagnim bija 18 gadu, izrotājām istabas ar bildēm, karikatūrām un plakātiem, Dairim uzdāvināju “Nerātnās latviešu tautasdziesmas””.
Mirdzas kundze smaidot teic, ka viņai lielākā dzimšanas dienas dāvana ir mazmeita Madara, jo abas jubileju svin vienā dienā — 15. maijā. Svinības būs arī šogad, kad Madarai būs 18, bet Mirdzas kundzei — 71. Arī Mātes dienā mazbērni nekad neaizmirst savu vecmāmiņu sveikt ar ziediem un veltī sirsnīgus vārdus.
Zirgs, kurš dzer vīnu
Ar smaidu Mirdzas kundze stāsta: “Līdz ar bērniem man vienmēr bijušas vēl divas mīlestības — zirgi un suņi. Jaunībā biju galvenā zootehniķe padomju saimniecībā “Līdums”, tur katram deva dienesta zirgu. Jo trakāks bija zirgs, jo vairāk viņš man patika — bija izaicinājums stāties pretī! Lai iegūtu motocikla vadītājas apliecību, uz kursiem jāju ar savu zirgu Laimoni. Kad citi sēdēja motociklos “Iž Jupiter”, “Iž Planeta”, bet es — zirga mugurā, tā arī teicu: “Mans Iž Laimonis!”. Bija arī zirgs Ekstra, kurš, kā jau kārtīgs zootehniķa zirgs, dzēra vīnu, alu un ēda speķmaizītes. Zirgu mīlestību bija mantojusi arī mana meita Inita, bet mazbērnus zirgi pārāk nesaista.
Mācījusies esmu zootehniku, nevis pedagoģiju, bet mazbērni ir izauguši par brīnišķīgiem cilvēkiem arī ar manām zootehniķes zināšanām,” beigās nosmej Mirdzas kundze.
