Līdz svētdienai Vašingtonā ASV uzturas Finanšu ministrijas delegācija ar atbildīgo ministru Einaru Repši priekšgalā. Sarunās ar Starptautisko valūtas fondu mēģinās panākt atkāpes no fonda prasības par šīgada budžeta deficītu 4,9 procentu apmērā.
Vašingtonā E. Repšem plānota ne tikai piedalīšanās oficiālajās Starptautiskā valūtas fonda (SVF) sanāksmēs, bet arī tikšanās ar SVF izpilddirektoru Dominiku Strausu—Kānu, lai runātu par Latvijas valdības iespējām atkāpties no sadarbības memorandā solītā — veicot grozījumus, šīgada budžeta deficīts nepārsniegs 4,9 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP).Aizdevēji stingriLTV debašu raidījuma “Kas notiek Latvijā?” mājaslapā www.knl.lv izlasāms viss teksts konfidenciālajam memorandam, kas Latvijai iesniegts pēc SVF un Eiropas Komisijas ekspertu vizītes, tā notika marta beigās. Memorandā atgādināts, ka prasība ir budžeta deficīts 4,9 procentu apmērā. Daudzkārt norādīts uz Finanšu ministrijas lomas pastiprināšanu — gan gaidāmajā ministriju taupības piedāvājumu izvērtēšanā, gan budžeta īstenošanas kontrolē, arī atalgojuma noteikšanā. Ierosināts piešķirt ministrijai ārkārtas pilnvaras jeb veto tiesības, lai realizētu fiskālo disciplīnu. Neiebilstot pret budžeta izskatīšanu Saeimā pēc pašvaldību vēlēšanām, aizdevēji skaidri definē, ka budžeta grozījumu projektam jābūt izdiskutētam un sagatavotam jau maijā.Pieļauj iegrābšanos pabalstosE. Repše “Dienai” atzinis, ka lūgums atļaut budžetu pieņemt ar septiņu procentu deficītu nenozīmē atkāpšanos no smagiem budžeta grozījumiem, jo, runājot ar SVF vadību, ministrs stingri turēšoties pie solījuma samazināt budžeta tēriņus un īstenot strukturālās reformas. Publiski izskanējis pieļāvums, ka budžets varētu tikt cirpts arī uz neaizskaramo izdevumu rēķina — bezdarbnieku, ģimenes un invaliditātes pabalstiem, piemaksām, tā sauktajām māmiņalgām. Labklājības ministrs Uldis Augulis teicis, ka ļoti piesardzīgi vērtēs pabalstu izmaksas termiņu samazināšanu, jo tas varot draudēt ar vēršanos Satversmes tiesā. Tādējādi valsts, iespējams, pārkāps tiesisko paļāvības principu, kad cilvēks ir maksājis sociālo nodokli, zinot, ka darba zaudēšanas gadījumā saņems pabalstu. “Pašreiz izvēle ir — vai nu veikt budžeta grozījumus un turpināt saņemt starptautisko aizdevumu, vai nu budžetu negrozīt, balstoties uz tiesiskās paļāvības principu vai vēl visādiem citādiem principiem, un tad vienkārši aizdevumu vairs nesaņemsim, un sekas būs vēl daudz smagākas, un tajā brīdī nekāds tiesiskās paļāvības princips mūs vairs neglābs,” intervijā Latvijas Radio sacīja premjers Valdis Dombrovskis. Izredzētajiem jostu nevajagKamēr politiskajā arēnā un nozaru ministrijās tiek izmisīgi meklēti jauni caurumi, lai ‘‘savilktu jostas’’, vidējā līmeņa ierēdņi nespēj aprast ar mazākām algām. SVF brīdina, ka pašreizējais izdevumu apjoms draud ar 12,5 procentu deficītu, mediji ziņo par aizvien pārsteidzošiem tēriņiem. Finanšu ministrija izstrādājusi vienotu sistēmu darba samaksai valsts pārvaldē. To ieviešot pašreizējā redakcijā, piemēram, premjera alga no pašreizējiem 2385 latiem pieaugtu līdz 3879, ministriem no 2147 latiem līdz 3688 latiem, bet Valsts prezidents 2760 latu vietā pelnītu 3975 latus — izrēķinājusi LNT. Jūrmalas domē strādājošie martā saņēmuši piemaksas pie algas par papildu darba veikšanu, kopā — vairāk nekā simt tūkstošu latu — ziņo LTV. Piemaksas saņēmuši 234 pašvaldībā strādājošie.“Latvijas Avīze” raksta, ka slimnīcu valdes locekļu atalgojums sasniedz pat trīsarpus tūkstošus latu. Veselības ministrs Ivars Eglītis jau izdevis rīkojumu samazināt slimnīcu valdes, bet līdz šim valdes locekļi varēja saņemt algas, kuras ir lielākas nekā Latvijas premjerministram. Pērn augstskolu rektori algās saņēmuši fantastiskas summas — atdažos gadījumos tās pārsniegušas pat līdz šim par rekordu uzskatīto Latvijas Bankas prezidenta uzpūsto algu — vēstīts “Baltic Screen” publikācijā portālā apollo.lv.
CITĀTS
“Es gribētu, lai ikviens saprastu, ka Latvija jau šobrīd dzīvo uz parāda. Mēs dzīvojam uz parāda jau no decembra. Mēs esam aizņēmušies un daļu no saviem izdevumiem sedzam ar to, ko esam aizņēmušies. Ir steidzīgi kaut kas jādara, lai saprastu to, ka mūsu izdevumi ir jāsamazina. Mēs cietīsim, bet jādara tā, lai šīs ciešanas būtu tādas, kas mūs nenogalinās.”Valsts prezidents VALDIS ZATLERS intervijā LNT raidījumam “900 sekundes”
