Pēdējā laikā sabiedrību ir satraukušas publiskajā telpā izskanējušās ziņas, ka jau drīzumā varētu aizliegt ražot dažādus kūpinājumus. Turklāt termiņš, kad šim aizliegumam jāstājas spēkā, ir jau šīgada 1. septembris. Proti, izmaiņas paredz, ka atļautā benzopirēna norma tiks samazināta no pieciem līdz diviem mikrogramiem uz kilogramu, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa — no 30 uz 12 mikrogramiem uz kilogramu. Tiek lēsts, ka, normai stājoties spēkā, šiem ierobežojumiem neatbildīs aptuveni viena trešdaļa Latvijas kūpinājumu, un tas ir ievērojams daudzums.
Problēma uzticēta Šmitam
Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācija savu interešu aizstāvēšanu ES kūpinājumu lietā uzticējusi Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājam Didzim Šmitam. Viņš savulaik veiksmīgi koordinēja īpašas atrunas iekļaušanu EK regulā, kas ļāva saglabāt iepriekšējo pieļaujamo benzopirēna līmeni Latvijas šprotēs.
D. Šmits skaidroja, ka šobrīd nav runa par to, ka konkrētā direktīva varētu tikt atcelta pilnībā jau līdz šīgada 1. septembrim — to panākt nav iespējams. Tā vietā tiks strādāts, lai šajā jomā tiktu ieviests jauns pārejas periods. “Runa nav par to, ka mēs nevarētu iztikt bez konkrētiem produktiem, bet gan par to, ka esam pie tiem pieraduši,” sacīja D. Šmits. Viņš norādīja, ka pasaulē ir valstis, kur tradicionāli ir, piemēram, asi ēdieni — tā ir tradīcija, kas izstrādājusies gadiem ilgi, jo savulaik konkrētā reģiona iedzīvotāji vienkārši nezināja, kā citādi ilgstoši uzglabāt dažādus produktus. Savukārt Latvijā cilvēki jau pirms daudziem gad-
simtiem iemācījās uzglabāt gaļas produktus, tos nokūpinot, bet laika gaitā esam pieraduši pie konkrētās garšas un nevēlamies atteikties no gaļas, kas ir termiski apstrādāta, to kūpinot veidā, kādu īsti vairs negrib pieļaut ES. Šodien situācija attiecībā uz gaļas termisko apstrādi, tās iespējām, ir būtiski mainījusies. Taču daudzi cilvēki joprojām vēlas uzturā laiku pa laikam lietot kūpinājumus.
Nav bīstamākais
Aktuāls ir jautājums par to, kādu ietekmi uz cilvēku veselību atstāj, piemēram, žāvēta vista vai cūkgaļa, kam kūpināšanas rezultātā benzopirēna apjoms ir lielāks par 2 μg/kg. Nevar noliegt, ka benzopirēns atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību, taču jautājums ir par to, cik lielos apmēros šis produkts tiek patērēts. Pirms vairākiem gadiem Latvijā ažiotāžu radīja ziņa, ka tirgū ir nonākusi greipfrūtu sula, kas var radīt noteiktas problēmas veselībai, respektīvi, izraisīt sirds saslimšanas. Vēlāk noskaidroja, ka koncentrātā, no kura tiek ražota tetrapakās pildītā sula, tiešām ir atrasta viela, kuru patērējot noteiktā apjomā var iedzīvoties veselības problēmās. Taču, lai varētu runāt par nopietnu risku, dienā būtu jāizdzer apmēram 50 litru šādas sulas. Te rodas jautājums, cik daudz šķidruma cilvēks ir spējīgs patērēt vienas dienas laikā. D. Šmits atzīst, ka līdzīga situācija ir ar tradicionāli pagatavotiem žāvējumiem — lai varētu runāt par veselībai bīstamu kaitējumu, ir jāapēd tik liels kūpinājumu daudzums, kādu diez vai spēj apēst viens cilvēks.
D. Šmits arī norāda, ka nav skaidrs, kāds ir iemesls tam, ka ES amatpersonas ir izrādījušas rūpes par iedzīvotāju veselību tieši attiecībā uz kūpinājumiem. Neviens nenoliedz, ka alkohols un tabakas izstrādājumi atstāj negatīvāku ietekmi nekā žāvēta vista. Tomēr abas šīs produktu grupas joprojām nav izņemtas no veikalu plauktiem. Savukārt noteiktus gaļas kūpinājumus ES ir iecerējusi izskaust pavisam. “Ja kādam tiešām ir patiesas rūpes par patērētāju veselību saistībā ar benzopirēnu, var taču likt ražotājiem nodrošināt, lai uz saražotās kūpinājumu produkcijas ir brīdinoši uzraksti par negatīvu ietekmi uz veselību un tamlīdzīgi, bet ne jau aizliegt vispār,” saka D. Šmits. Viņš uzsver, ka, veicot pētījumus par noteiktu produktu ietekmi uz cilvēku saslimšanu ar vēzi, konstatēts, ka gaļa neiekļaujas starp kaitīgākajiem produktiem.
Īpašais statuss
neder
“Tie skaitļi, kas ir ES regulā, neatspoguļo rūpes par patērētāju un tamlīdzīgām lietām. Tas ir noteiktu biznesa interešu rezultāts,” saka D. Šmits. Tiek norādīts, ka viena no normas lobētājām bijusi Vācija, jo tai ir interese attīstīt savu pārtikas iekārtu ražotāju biznesu uz normas rēķina. Jebkurā gadījumā Latvijas eksperts noraida izskanējušo versiju, ka šī norma pieņemta tādēļ, lai pasargātu cilvēkus no saslimšanas ar vēzi. “Ir ikdienā uzturā lietojami produkti, par kuriem risks, ka varētu tikt izraisīts vēzis, ir pat divdesmit reižu lielāks”. Publiskajā telpā vairākkārt izskanējis ieteikums — Latvijai vajadzētu panākt, ka valstī ražotajiem kūpinājumiem ES kontekstā tiktu piemērots izņēmuma statuss. Latvijā ražotajiem kūpinājumiem varētu piešķirt nacionālo produktu statusu. D. Šmits šādu iespēju noraida, uzsverot, ka zaudētāji izrādītos tieši Latvijas ražotāji. Proti, ir bažas, ka, izcīnot šādu statusu, tiktu panākts, ka tos drīkstētu realizēt tikai Latvijas teritorijā. “Šāda situācija vietējos kūpinājumu ražotājus nevar apmierināt, ņemot vērā, ka daļa no viņiem savu darbību saista ar noietu ārējos tirgos, ar eksportu,” tā D. Šmits. Tas nozīmē, ka arī perspektīvā regulējums nekādā gadījumā nedrīkst būt tāds, kas ierobežotu vietējo kūpinājumu ražotāju darbību.
Iesaistās Zemkopības ministrija
Aktuāls ir jautājums par to, kāpēc Latvijas darbs ar atbildīgajām ES struktūrām nenotika jau pirms četriem gadiem — 2011. gadā, kad kūpinājumu ražotājus ierobežojošā direktīva tika pieņemta. No vienas puses, gan dažādu uzņēmumu, gan arī valsts iestāžu līmenī tiek atzīts, ka atbildīgās amatpersonas ir bijušas nolaidīgas. No otras puses, tiek norādīts, ka Latvijā tolaik daudzi vienkārši nav sapratuši, ko īsti šī norma nozīmē, kādas sekas tā var radīt mūsu tautsaimniecībai. “Katrā ziņā šobrīd kādam pārmest neizdarību vai ko tamlīdzīgu es negribu. Te drīzāk runa ir par cilvēcīgu nezināšanu,” teic
D. Šmits.
Savukārt Zemkopības ministrija ir izteikusi aicinājumu vairākām sabiedriskajām organizācijām, kas pārstāv pārtikas uzņēmumus. Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādes asociācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Latvijas Mājražotāju asociācija — līdz šīgada janvāra beigām tās bija aicinātas apkopot paškontroles analīžu datus par piesārņojošo vielu koncentrāciju kūpinātā gaļā un tās produktos. Ja pēc iegūto datu analīzes ministrija secinās, ka ar izmantotajiem kūpināšanas tehnoloģiskajiem procesiem nav iespējams sasniegt jaunās normas, Latvija oficiāli vērsīšoties EK ar lūgumu pagarināt pārejas periodu un risināšot ar EK jautājumu par atkāpes piemērošanu Latvijā kūpinātajiem pārtikas produktiem. Tas nozīmē, ka šobrīd gan valsts, gan arī nevalstiskās organizācijas mēģina glābt situāciju, lai no 1. septembra kūpinājumu tirgus Latvijā nesamazinātos. ◆
