Valsts pārvaldes strukturālo reformu rezultātā plānots likvidēt aptuveni 8000 štata vietu. Vispārējs funkciju audits, vienlīdzīga atalgojuma sistēmas izveide un štata vietu samazināšana ļautu ietaupīt aptuveni 30 miljonu latu.
Tikmēr Valsts kontrole (VK) vēstulēs prokuratūrai nosūtījusi informāciju par 51 valsts institūciju, kurās konstatēti pārkāpumi līdzekļu izlietošanā — intervijā “Latvijas Radio” norādīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.Viņasprāt, valsts iestādēs cilvēki domā par to, kā atrast labumus sev, kā rīkoties ar līdzekļiem savās interesēs, nevis nodokļu maksātāju interesēs. “Cinisms nav samazinājies, tikai metodes kļuvušas rafinētākas,” sacīja I. Sudraba. Pat 2008. gada beigās, kad ar speciālu rīkojumu tika aizliegts maksāt prēmijas, ministrijās to turpināts darīt. Nelietderīgi izlietotā nauda vērtējama miljonos. Viņa cer uz paraugprāvām šiem pārkāpumiem.Maza un profesionālaValsts kancelejas direktores vietniece Baiba Pētersone norādīja, ka valsts kopējo funkciju veikšana izmaksā 4,5 miljardus latu, turklāt aprēķinos nav ņemtas vērā Saeimas, Valsts prezidenta kancelejas un citu valdības paspārnē neesošu iestāžu funkciju izmaksas.Galvenie plānā paredzētie pasākumi ir vērsti uz funkciju pārskatīšanu, iestāžu skaita samazināšanu, birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu, iestāžu iekšējās struktūras optimizāciju, vadītāju un pusvadītāju samazināšanu, sadrumstalotības likvidēšanu, atbalsta funkciju centralizāciju, kapitālsabiedrību uzraudzības pastiprināšanu, striktiem taupības pasākumiem, piemēram, automašīnu nomā un iegādē un telefona sakaros, kā arī civildienesta sistēmas vienkāršošanu.Četras darbdienas nedēļāPlānots mazināt birokrātijas šķēršļus, pārskatot normatīvo regulējumu un vienkāršojot iedzīvotāju saskarsmi ar valsti, pārskatot Eiropas Savienības direktīvu pārņemšanas rezultātā pieņemtās normas un atsakoties no nacionālā līmenī pārspīlēto prasību izvirzīšanas, kā arī pārskatot valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanas mehānismus.Plāna projektā iekļauta iestāžu un aģentūru reorganizācija. Jau patlaban, pēc premjera teiktā, no 75 valsts aģentūrām 39 sākta reorganizācija.Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pagājušonedēļ paziņoja, ka no šīgada 1. novembra no amata paredzēts atbrīvot 1200 VID darbinieku, bet aptuveni visiem tūdaļ būs četru dienu darba nedēļa. Rīkojumus par saīsinātu darba nedēļu “gaida” arī, piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kuru darbinieki jau tagad periodiski dodas vienas dienas bezalgas atvaļinājumos.Pašvaldības brīdinaDiskusijā par valsts pārvaldes modeļa maiņu Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas docente Iveta Reinholde izteicās: situācija attīstījusies tiktāl, ka valsts pārvaldei vairs neviens netic un arī viņā pašā mostoties “proletariāta agresija”, redzot ierēdni lidojam biznesa klasē. Kritika tika pausta no pašvaldībām, jo, samazinot funkcijas centrālajā līmenī, tās tiks nodotas reģionālajam līmenim, kuram nebūs pietiekamas kapacitātes to pildīšanai. Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka izstrādāto plāna projektu vērtē kā “diezgan revolucionāru”.
