Kārtējā Pļaviņu novada domes sēde šomēnes notika neierastāk — novada kultūras centrā. Uz to īpaši bija aicināti iedzīvotāji, lai pēc sēdes varētu uzdot sev interesējošus jautājumus pašvaldības deputātiem. Atsaucība bija liela, un cilvēki ar tautas kalpiem diskutēja par daudzām sasāpējušām lietām.
Pacietības mērs pilns
Vislielākās diskusijas raisījās par situāciju Gostiņos, kur Pēteris Petrovs līdzās Aiviekstes upei uzcēlis privātmāju un apbūvējis arī krasta zonu. Līdz ar to cilvēkiem liegta iespēja pārvietoties pa tauvas joslu. Visticamāk, privātīpašnieks tā arī turpinātu dzīvot vienā mierā un paplašinātu savu īpašumu uz citu rēķina, ja iedzīvotāji tik aktīvi nepaustu savu sašutumu par šo rīcību.
— Nedrīkst ļaut vienam cilvēkam rīkoties tikai pēc saviem ieskatiem. Tas ir acīm redzams, ka viņš piesavinājies valsts zemi, apbūvējot tauvas joslu. Vai tā drīkst rīkoties? Ne reizi vien viņš mums draudējis, ja tur staigāsim, — cilvēku viedokli pauda gostiņietis Jānis Groza.
Kā veidojusies šāda situācija, sīkāk pētījis Pļaviņu novada domes izpilddirektors Aivars Bardovskis. Tikšanās laikā ar iedzīvotājiem viņš stāstīja — lai šajā gadījumā saņemtu būvatļauju, vispirms jābūt izstrādātam tehniskajam projektam un jāsaņem Madonas vides pārvaldes izdotie tehniskie noteikumi, kuros ir ietverts, ka projektā nedrīkst paredzēt nekādas darbības, kas ierobežo pārvietošanos Aiviekstes upes tauvas joslā.
— Projekts Pēterim Petrovam bija izstrādāts precīzi viņa zemes robežās, tāpēc būvvaldei nebija pamata neizsniegt būvatļauju. Kad viņš uzbūvēja dambi, laipas, pa kuru pārvietoties pa tauvas joslu, nebija, un Madonas vides pārvaldes pārstāvji pirmajā reizē objektu nepieņēma. Tad viņš izbūvēja tiltu, bet acīmredzot tajā brīdī neviens nevarēja iedomāties, ka viņš savu būvi “izstiepis” uz valsts zemes. Zemesgrāmatā tā reģistrēta kā inženierbūve — krasta nostiprinājums, un tam loģiski jābūt pie upes. Mainīt šo ierakstu var tikai tiesas ceļā, un pašvaldība nevar tā vienkārši nojaukt kādam iedzīvotājam piederošu īpašumu — visam jābūt likuma kārtībā. Krasta zona pieder Zemkopības ministrijai, kurai jāizvirza savas pretenzijas pret šo privātīpašnieku. Pašvaldība sagatavojusi vēstuli ministrijai, lai pievērstu uzmanību šai lietai, — stāstīja Aivars Bardovskis.
Aizliegt nevar
Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde atzīst, ka ar pašvaldību šī būvniecība nav saskaņota un noskaidrot, kurš ļāva vai neļāva, ir citu instanču atbildība. Cik tas bija likumīgi, bija jāvērtē attiecīgajām iestādēm, objektu nododot. Petrova kungs ir maksājis sodus, viņa īpašumā bijušas vairākas pārbaudes, un privātīpašnieks sapratis, ka turpmāk tā rīkoties nedrīkst. Viņš esot gatavs sadarboties, lai atrisinātu šo situāciju. Gunta Žilde aicina cilvēkus zvanīt pašvaldības policijai, ja kāds viņiem liedz pārvietoties gar upes krastu.
Grūti noticēt, ka pašvaldībā neko nezināja par nelikumīgo būvniecību vai nepievērsa tai uzmanību tāpēc, ka tā ir valsts zeme. Šobrīd Gostiņos, tāpat kā Pļaviņās, notiek upes aizsargdambja būvniecība, ko līdzfinansē Eiropas Savienība. Interesantākais, ka jau projektā bija paredzēts, ka dambi nebūvēs gar Pētera Petrova īpašumu, jo tur jau ir privātīpašnieka būvēts krasta nostiprinājums. Pašvaldībā uzskatīja, ka tā arī ir lētāk. Abām būvēm gan jābūt vienā līmenī un jāsavienojas.
Šobrīd pašvaldība ar privātīpašnieku vienojusies, ka viņš pats būvēs laipu, kas savienos abas dambja puses. Iedzīvotāji gan bija sašutuši — kāpēc Pēterim Petrovam jāļauj celt kaut kādu laipu, nevis pašvaldība arī šajā vietā turpina dambja būvniecību? Vienā dienā viņš ļaus pa to pārvietoties, bet citreiz pateiks, ka tas ir viņa privātīpašums! Turklāt viņš atkal apbūvē valsts zemi. Gunta Žilde gan iedzīvotājus mierināja, ka tas nevar būt. Atbilstošā platumā laipai ir jābūt, un pašvaldība no šīs prasības neatkāpsies.
Kopumā cilvēki par aizsargdambja būvniecību ir apmierināti — ir skaisti, kaut arī sākumā bažījušies, ka būs aizsegts skats uz upi.
Tomēr, lai viestu lielāku skaidrību šajā jautājumā, nolemts 15. novembrī pie aizsargdambja Gostiņos rīkot kopīgu iedzīvotāju un pašvaldības pārstāvju tikšanos, uzaicinot uz to arī Pēteri Petrovu.
Ne tikai pārmet, bet arī ierosina
Todien iedzīvotāji ar pašvaldības pārstāvjiem apsprieda arī citus jautājumus — par ietves izbūvi Lielajā ielā, veļas žāvētavu pie Daugavas ielas 111. mājas, neapmierinošo ielas segumu Draudzības ielā, notekgrāvjiem, sliktā kārtībā esošo sabiedrisko tualeti Stacijas laukumā, kuru spiesti apmeklēt arī pilsētas viesi, kā arī apgaismojumu, kas dažviet deg par ilgu vai pārāk blīvi. Bija gan ierosinājumi, gan pārmetumi, no kuriem daļai var rast risinājumu, bet citiem diemžēl naudas nepietiekot.
Klintainietis Raimonds Baltiņš pievērsās arī atkritumu apsaimniekošanas jautājumam novadā. Pagājušajā gadā pieņemtajos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumos katram iedzīvotājam paredzēta izvedamo atkritumu norma mēnesī, arī privātmājās dzīvojošajiem — viens kubikmetrs gadā. Izved vai neizved, par visu tik un tā jāsamaksā, lai arī šo daudzumu var uzskaitīt precīzi. Baltiņa kungs bija neapmierināts, jo viņa mājā saražo pusi mazāk atkritumu, nekā normatīvos norādīts, bet jāmaksā tik un tā par noteiktajiem kubiem. Sašutuši par šo kārtību bija arī citi iedzīvotāji — ko darīt lielākām ģimenēm? Kāpēc jāmaksā par to, ko neizmanto? Šai situācijai skaidrojuma šobrīd nav. Tajā pašā laikā ļoti daudzi iedzīvotāji vispār nav noslēguši līgumu par atkritumu izvešanu, un to neviens nekontrolē.
SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” valdes locekle Ņina Maškova atzina, ka uzņēmuma pienākumos nav iet pie cilvēkiem, lai viņi slēdz līgumus. Domes priekšsēdētāja Gunta Žilde par to gan bija neizpratnē — kurš tad to darīs, ja ne pašvaldības uzņēmums, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu? Ja pašu spēkiem to nevar izdarīt, tad jāpiesaista pašvaldības policija.
Maksu nepalielina
Pirms šīs diskusijas domes sēdē viens no jautājumiem bija par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanu. SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” piedāvātais jaunais tarifs bija 9,08 lati (bez PVN) līdzšinējo 5,82 latu vietā. Uzņēmuma ekonomiste Aļa Molčanova skaidroja, ka tik krasa maksas palielināšana nepieciešama, jo tagad atkritumus ved uz poligonu “Dziļā vāda”. Tā kā tā izmaksas sadārdzinās, jāpaaugstina arī tarifs.
SIA “Vidusdaugavas SPAAO” valdes priekšsēdētājs un Pļaviņu novada domes deputāts Jānis Daģis skaidroja, ka ievērojamu sadārdzinājumu radīja dabas resursu nodoklis, kas no 70 santīmiem iepriekš “izaudzis” līdz septiņiem latiem par tonnu atkritumu. No 1. janvāra tas, visticamāk, būs vēl lielāks. Pļaviņās ir viens no lētākajiem atkritumu izvešanas tarifiem, un šobrīd ar to grūti iztikt.
Viens no risinājumiem, kam piekrita arī pārējie deputāti, ir atkritumu šķirošana, jo tās samazina izvedamo atkritumu apjomu, jo lielu daļu var nodot pārstrādei un tikai pārējo vest uz “Dziļo vādu”. Šķirošana paredzēta arī Valsts attīstības programmā, bet diemžēl Pļaviņu novadā šobrīd tā nenotiek vispār. Aivars Bardovskis atzina, ka laikā, kad pats vadījis pilsētas komunālo uzņēmumu, šķirošana sākta, bet tā nebija sekmīga. Iedzīvotāji vienkārši to neveica.
Grūti gan iedomāties, kā pašreizējie atkritumu izvešanas noteikumi novadā sekmētu cilvēku vēlmi tos šķirot — kāpēc to darīt, ja mēnesī tā vai tā jāmaksā noteikta summa.
Pagaidām grozījumus atkritumu tarifā pašvaldības deputāti neapstiprināja, bet nolēma izvērtēt, kas varētu piedāvāt izdevīgākos atkritumu izvešanas pakalpojumus.
***
Turpmāk citas Pļaviņu novada domes sēdes plānotas ārpus pašvaldības telpām, lai tās būtu vairāk sasniedzamas iedzīvotājiem. Nākamā paredzēta kādā no pagastiem.
