Pirmos mēnešus Pļaviņu novada domes deputātes amatā aizvadījusi Klintaines pagasta bibliotēkas vadītāja Alita Kluša. Kaut ievēlēta no “Vienotības” saraksta, viņa nav šīs partijas biedre, bet atbalstītāja. Alitai šī ir pirmā pieredze kā pašvaldības deputātei un, kā pati atzīst, ļoti vērtīga.
Trūkst komunikācijas
— Kāpēc nolēmāt kandidēt?
— Kad pagasti apvienojās, likvidēja to priekšsēdētāju amatus, un pagasti palika bez vadītāja. Viss vairāk bija koncentrēts novada centrā. Tāpēc arī piekritu kandidēt — lai ievēlēšanas gadījumā mani kā pagasta pārstāvi sadzirdētu. To darīju arī tāpēc, ka vēlējos paveikt ko vairāk. Strādājot Klintaines bibliotēkā, esmu īstenojusi vairākus projektus, ieviesusi jaunus pakalpojumus un šajā pieredzē varu dalīties, lai zināšanas izmantotu plašākā mērogā.
— Kā pietrūkst, lai mazos pagastus sadzirdētu?
— Sliktākais, ka cilvēki neprot komunicēt. Lai novads attīstītos, uzskatu, ir jābūt trim lietām — visu pagastu un pilsētas sadarbībai, labai komunikācijai un darbinieku motivācijai. Tie ir pamatnosacījumi, kas ne vienmēr ir izpildīti. Kaut vai, piemēram, skolas un bibliotēkas līmenī. Ja bērniem vasarā jāizlasa konkrētas grāmatas, tad bibliotēkām būtu jāzina, kādas pasūtīt. Ja es pati kādu uzrunāju un sadarbojos, tad kaut kas notiek, bet “no augšas” to jūt maz. Pašvaldības izdevumu, līdz ar to informāciju, visi nesaņem, un iedzīvotāji bieži vien ir neziņā, kur vērsties, kur kādus jautājumus kārtot. Kaut vai par ceļu tīrīšanu ziemā. Ja pašvaldībai nav tādu iespēju, tad labi būtu zināt, kas to veic par samaksu. Iespējams, šādas informācijas sniegšana nav pašvaldības funkcija, bet novada iedzīvotājiem tā ir ļoti nepieciešama. Ja cilvēks nestrādā pašvaldībā, viņš daudzas lietas nezina, tāpēc viņam jāskaidro.
Jautājumi ir
jāizprot
— Kāds agrāk bija priekšstats par deputātu darbu, līdz pati sākāt pildīt šos pienākumus?
— Vienmēr esmu uzskatījusi, ka darbinieki ir pašvaldības vērtība. Tie ir resursi, kuru mums trūkst. Tāpēc jānovērtē viņu darbs, bet, ja tas nav veiksmīgs, darbinieki jāizglīto. Arī deputātam jābūt kompetentam daudzos jautājumos. Ja neko negrib zināt, tad atliek tikai balsošanā pacelt roku. Pirms to daru, es tomēr gribu izprast situāciju. Ja pati visu līdz galam nesaprotu, konsultējos ar speciālistiem. Kolēģiem deputātiem ir bijuši atšķirīgi balsojumi vairākos jautājumos, kas rada arī neapmierinātību, bet nav bijis arī argumentēta skaidrojuma, kāpēc vajadzēja pieņemt citu lēmumu.
— Vai ir izdevies kaut ko konkrētu panākt?
— Arī komunālie jautājumi bija tie, par kuriem informācija līdz pagastiem bieži vien nenonāca. Kaut vai par iespēju uz vietas slēgt līgumu par atkritumu izvešanu. Cilvēkiem to darīt bija jābrauc uz Pļaviņām. Šobrīd esmu panākusi, ka uzņēmuma “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” darbinieki reizi mēnesī dodas uz Rīteriem, kur slēdz līgumus un iekasē maksu par šo pakalpojumu. Domē bija saņemts arī ģimenes ārstes Ineses Lejnieces iesniegums ar lūgumu atbalstīt uzbrauktuves ierīkošanu pie prakses telpām Vietalvā, jo pretējā gadījumā tās slēgs. Šis jautājums bija ieildzis jau no vasaras, un atbalstu dome solīja nākamā gada budžetā. Tomēr uzskatīju, ka vajag reaģēt ātrāk, jo tie ir mūsu cilvēki, un veselības aprūpē pašvaldība diezgan maz palīdz. Sazinājos ar ārsti, izrunājām situāciju un domē radām iespēju, ka šo atbalstu uzbrauktuves ierīkošanai piešķirs jau šogad.
— Tas nozīmē, ka pašam deputātam jābūt aktīvam un jāiedziļinās izskatāmajos jautājumos?
— Jā. Domes sēdē redzam tikai iesniegumu vai lēmuma projektu, bet mēs jau bieži vien nezinām, ko domā cilvēki, kas ar to saistīti. Atkal — trūkst komunikācijas.
Cilvēkiem jāskaidro
— Kādā komitejā darbojaties?
— Sociālo un veselības jautājumu komitejā. Novadā veiksmīgi strādā sociālais dienests, kas risina šos jautājumus, bet arī deputāti rosinājuši ieviest izmaiņas nolikumā par sociālajiem pabalstiem. Ir situācijas, kad formāli pašvaldība nevar cilvēkiem palīdzēt, jo ģimene neatbilst trūcīgās statusam, bet tas ir ļoti nepieciešams. Tāpēc veikti grozījumi saistošajos noteikumus par sociālo pabalstu piešķiršanas kārtību, lai palīdzību var saņemt lielāks skaits cilvēku, kuriem, lai kā censtos, visām ikdienas vajadzībām naudas pietrūkst.
— Vai šajā laikā deputātes darbs radījis arī vilšanos?
— Pirmo mēnesi biju ļoti apjukusi, jo negaidīju, ka mani ievēlēs. Vēlēšanu rezultāti apliecināja, ka daudzi vēlējās pārmaiņas. Pagastiem tagad ir savi pārvaldnieki, un tas ir atbalsts iedzīvotājiem. Lielu vilšanos nav bijis, jo kā bibliotekāre esmu radusi strādāt ar cilvēkiem. Arī manām profesionālajām zināšanām deputātes pienākumi ir labs papildinājums. Daži iedzīvotāji gan ir bijuši dusmīgi, un esmu arī lamāta. Tomēr gribu cilvēkiem teikt, ka politikas dēļ nav vērts dusmoties. Galvenais, lai mūsu kopdarbs ir veiksmīgs. Cilvēks ir neapmierināts, ja viņš kaut ko nesaprot. Tāpēc vēlreiz un vēlreiz jāskaidro arī vienkāršas lietas.
— Kas šobrīd pašvaldībā ir aktuālākais?
— Ceļi, ceļi un vēlreiz ceļi. Tas ir primārais, ko uzsver arī iedzīvotāji. Saprotu, ka pašvaldībai tam naudas ir maz, tāpēc jācer uz valsts un Eiropas Savienības fondu atbalstu. ◆
