Medus apriti iepriekš reglamentēja Ministru kabineta noteikumi “Obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības medum”, ko pieņēma 2000. gada 1. aprīlī.
Medus apriti iepriekš reglamentēja Ministru kabineta noteikumi “Obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības medum”, ko pieņēma 2000. gada 1. aprīlī. Pieņemot jaunu ES direktīvu, bija nepieciešams atbilstoši pārveidot arī Latvijas normatīvus. Tādēļ radās jauni noteikumi “Kvalitātes, kvalifikācijas un marķējuma prasības medum”, kurus MK apstiprināja 2003. gada 16. septembrī.
Jaunie noteikumi ir it kā iepriekšējo papildinājums. Svarīgākās izmaiņas ir medus sastāva kvalitātes rādītājos, kas pieskaņoti ES norādēm. Ar prieku jāteic, ka Latvijas medus kvalitātes rādītāji ir augstāki nekā nosaka ES, tādēļ šīm izmaiņām nevajadzētu medus ražotājus satraukt.
Atšķiras prasības marķējumam: tajā jānorāda izcelsmes valsts vai valstis, piemēram, Eiropas Kopienā (EK) vai ārpus tās. Protams, joprojām var norādīt Latviju par izcelsmes valsti, kā mūsu medus ražotāji to darījuši līdz šim. Vairs marķējumā nav jāraksta ievākšanas gads, bet jānorāda, līdz kuram datumam medus derīgs.
Turklāt pašam ražotājam vairs nav jāveic smago metālu analīzes medū –– to saskaņā ar uzraudzības programmu turpmāk darīs Pārtikas un veterinārais dienests.
Uzņēmums saskaņā ar paškontroles sistēmu var iedalīt medu pēc izcelsmes (ziedu, nektāra) un ražošanas veida (šūnu medus, tecināts, filtrēts) un to norādīt marķējumā.
Ja medus ražotāji līdz šim ievērojuši visas formalitātes, jaunie noteikumi viņu darbībā neko jaunu neieviesīs. (“Agropols”)
