Lai pielāgotu medību likumus Eiropas Padomes direktīvām par savvaļas putnu aizsardzību, kas aizliedz medīt putnus viņu riesta laikā, no pavasara uz rudeni pārceltas medņu medības.
Tā kā direktīvas nepieļauj savvaļas putnu medības viņu riesta laikā, medņu gaiļu medības turpmāk atļautas no 1. septembra līdz 31. oktobrim. Līdz šim medņu gaiļus varēja medīt no 10. aprīļa līdz 10. maijam.
Sēlijas virsmežniecības virsmežzinis Māris Bondars, komentējot grozījumus medību noteikumos, pauda viedokli, ka medņu gaiļu medības riesta laikā populāciju ietekmēja nenozīmīgi.
— Medņu medībās devās tikai retais, jo tās ir visai sarežģītas un arī riesta vietu ir salīdzinoši maz, — saka Bondara kungs. — Turklāt mednis ir limitēts medījamais putns, kura nomedīšanai jāsaņem speciāla atļauja. Sēlijas virsmežniecībā parasti gadā nomedī vienu vai divus medņu gaiļus.
Protams, šos putnus var medīt arī rudenī, taču medņu medības rudenī nav salīdzināmas ar medībām riesta laikā. Tās vairāk līdzināsies pastaigai pa mežu, un nekāda mērošanās ar putnu uzmanībā neiznāks. Arī uzskats, ka medības iztraucē riestu, ir aplams. Pats esmu novērojis, ka, nomedījot vienu gaili, palikušais jau nākamajā dienā tajā pašā vietā riestu turpina.
Medņu populāciju daudz vairāk ietekmē nelabvēlīgi laika apstākļi mazuļu izvadāšanas laikā — auksts un lietains laiks, jo mazie putnēni ilgi pārvietojas tikai kājām. Populāciju būtiski ietekmē arī mellenāju platību samazināšanās, sīko plēsēju pārpilnība un liela mežacūku populācija. Putnēnus, kuri vēl nespēj lidot, medī ne tikai lapsas, caunas un jenoti, bet arī mežacūkas.
