Saistībā ar Āfrikas cūku mēra un klasiskā cūku mēra izplatības ierobežošanu uzņēmums “Latvijas valsts meži” atvēlējis nepilnu miljonu eiro, lai mednieku kolektīvi visā Latvijā varētu iegādāties dzesēšanas kameras. Arī Aizkraukles reģiona mednieku kolektīvi tikuši pie šādām kamerām, vieni no pirmajiem — pļaviņieši.
Vairākos Aizkraukles reģiona pagastos saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatību jau vasarā tika izsludināta ārkārtas situācija, piemēram, Kokneses novadā. Novada domes ēkā augusta beigās pulcējās septiņu vietējo mednieku kolektīvu pārstāvji, lai uzzinātu, kā ierobežot un apturēt slimības izplatīšanos. Kokneses novada medību koordinācijas padomes priekšsēdētājs Edgars Mikāls informē, ka koknesieši tikuši pie četrām dzesētavām, taču mednieku kolektīvi tās vēl nav saņēmuši. Dzesējamās kameras tuvākajā laikā saņems arī Jaunjelgavas novada mednieku kolektīvi.
Veicinās savstarpēju cieņu un saskaņu
Pļaviņu novada dome pieteicās atbalsta iegūšanai dzesētavu iegādei, un mednieku kolektīvi tās jau ir saņēmuši. SIA “Purnavu Muiža” ir piegādājusi trīs “Landig” profesionālās medījumu dzesēšanas kameras Pļaviņu novada mednieku kolektīviem “Selga M”, “Vietalvas mednieks” un “Odzīte”. Mednieki saņēmuši arī dezinfekcijas līdzekli “Virkons”, dezinfekcijas paklājus un individuālās aizsardzības līdzekļus — vienreizējos gumijas cimdus un halātus.
“Lai gan Klintaines pagastā nav izsludināta ārkārtas situācija, slimības izplatība ir neprognozējama. Saistībā ar to mainījušās Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) prasības. Iepriekš pēc mežacūkas nomedīšanas mednieki paši noņēma analīzes un nogādāja tās PVD, lai veiktu pārbaudi. Tagad dienesta darbinieki paši brauc pie medniekiem, tāpēc svarīgi medījumu līdz tam uzglabāt. Mednieki jau vairāk priecātos par saldētavu, bet no sasaluša medījuma analīzes nevar noņemt,” stāsta Klintaines pagasta mednieku kolektīva “Selga M” biedrs Andrejs Kačkāns.
Viņš ir arī Pļaviņu novada domes izveidotās medību koordinācijas komisijas priekšsēdētājs. Pagājušajā nedēļā apstiprināts komisijas nolikums.
Galvenā doma, kāpēc izveidota šī komisija — lai veicinātu mednieku un zemnieku savstarpēju cieņu un sapratni. “Līdz šim mums ir gājis dažādi, dzīvnieku nodarītie postījumi zemnieku tīrumos ne vienmēr veicinājuši saskaņu, tāpēc turpmāk strādāsim, izglītosimies un centīsimies sadarboties,” teic Andrejs Kačkāns.
Vienojas par modeli un izvietojumu
Neretas novada pašvaldībā pagājušās nedēļas beigās tikās pašvaldības administrācija un mednieku kolektīvu vadītāji, pārrunājot dzesēšanas kameru saņemšanu, lai vismaz pa vienai būtu katrā novada pagastā.
Mednieku kolektīva “Ērberģe” biedrs Aivars Miezītis stāsta, ka pašvaldībā izveidota darba grupa, kas risināja šo jautājumu: “Tikšanās laikā mednieki ar pagasta pārvalžu vadītājiem un pašvaldības izpilddirektoru Rolandu Klibiķi vienojās par konkrētu saldējamo kameru modeļu iegādi un to ģeogrāfisko izvietojumu. Neretas novadā saņems septiņas dzesējamās kameras: pa vienai Neretā un Pilskalnē, divas — Mazzalvē un Zalvē, jo šo pagastu teritorijas ir krietni lielākas, viena dzesējamā kamera nonāks pie medniekiem, kuri apsaimnieko teritoriju Valles un Taurkalnes pusē. Mednieki arī vienojās par to, kur tās glabās un kas atbildēs.”
Dzesējamās kameras piešķirtas pašvaldībām, medniekiem pieciem gadiem jāslēdz patapinājuma līgums. “Var jau spriest, ka medniekiem parocīgākas būtu lielākas dzesējamās kameras, jo šajās var ievietot divas ne pārāk lielas mežacūkas. Taču domāju, ka jānovērtē šis atsaucības solis no “Latvijas valsts mežiem”, kas ir ļoti svarīgi biodrošības ievērošanai,” domā Aivars Miezītis. ◆
