Vairākos Aizkraukles reģiona pagastos saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatību izsludināta ārkārtas situācija. Lai uzzinātu, kā palīdzēt apturēt slimību, Kokneses novada domē pulcējās vietējo mednieku kolektīvu pārstāvji. Uzklausot Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāves Daces Lazdānes pausto un salīdzinot notiekošo ar pašu pieredzi kopš klasiskā cūku mēra epidēmijas 1986. gadā, mednieki secināja, ka atbildīgie dienesti diemžēl nav spējuši ierobežot slimības izplatīšanos, tieši pretēji, kūtras un nemākulīgas darbošanās dēļ apdraud cūkkopības nozari Latvijā un arī mežacūku populāciju mežā.
Būs dzesēšanas kameras
Viens no sanāksmes sasaukšanas iemesliem bija uzņēmuma “Latvijas valsts meži” dāvinājums — nepilns miljons eiro, lai mednieki varētu iegādāties dzesēšanas kameras, kas paredzētas nomedīto dzīvnieku saglabāšanai, kamēr tiek veikta to pārbaude. Kokneses novadā izsludināta ārkārtas situācija, un vietējie mednieki var pretendēt šīm kamerām bez konkursa. Kameras piešķirs pašvaldībai, un medniekiem pieciem gadiem būs jāslēdz patapinājuma līgums.
Mednieku kolektīvu pārstāvji atzinīgi novērtēja šādu dāvinājumu. Saldētava būtu nepieciešama katram kolektīvam, lai gadījumā, ja kāda cūka būtu inficēta, zaudējumi būtu iespējami mazāki. Kokneses novadā ir septiņi mednieku kolektīvi, un pašvaldība jau sagatavojusi pieprasījumu septiņām saldējamajām kamerām. Tomēr pašvaldību pieredze liecina, ka dažās institūcijās, šajā gadījumā Lauku atbalsta dienestā, “papīru” kārtošana un līgumu slēgšana var ilgt teju pusotru, divus mēnešus. Atliek cerēt, ka slimība “pielāgosies” ierēdņu darba tempiem un “pagaidīs”, līdz tiek aprakstītas “papīru” kaudzes. Tas gan vairāk ir muļķa mierinājums, nevis vēlme patiešām apturēt slimību, pirms tā sasniegusi jūras krastu. Mednieki bija neizpratnē, kāpēc jāiet garš birokrātijas ceļš, lai kameras nonāktu pie tiem, kuriem tās nepieciešamas nekavējoties.
Jāveic laboratoriski izmeklējumi
Par to, kādi nosacījumi jāievēro medniekiem, stāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Austrumzemgales pārvaldes vadītāja Dace Lazdāne.
— Saistībā ar atrastajām slimajām mežacūkām Ļaudonas pusē inficētajā karantīnas zonā iekļauts Pļaviņu novada Aiviekstes pagasts, savukārt pārējos pagastos noteikta ārkārtas situācijas zonā, kurā ierobežojumi vēl nav tik stingri, — skaidroja Lazdānes kundze. — Aiviekstes pagasta medniekiem medības jāsaskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu, jāinformē par katru nomedīto vai nobeigušos atrasto mežacūku, lai paņemtu paraugus laboratoriskai izmeklēšanai. Aizliegts izmantot medību suņus, un noteikti citi stingri ierobežojumi. Pārējos pagastos, kur ir noteikta ārkārtas situācija, ierobežojumi nav tik stingri un medības ar PVD nav jāsaskaņo, taču tāpat laboratoriski vēlams pārbaudīt katru nomedīto mežacūku.
Paraugus var paņemt arī paši mednieki, rūpīgi iesaiņojot atsevišķos traukos apzarņa limfmezglus, mandeles, nieres, liesu un asinis no sirds dobuma. Par katru paraugu PVD maksā 21,34 eiro. Kamēr veic izmeklējumus, liemenis jāuzglabā. Tas, ko ar to darīt pēc tam, būs skaidrs pēc izmeklējumiem. Ja cūka nav bijusi inficēta, gaļu var izmantot pārtikai. Pretējā gadījumā tā jāiznīcina. Laboratorija atbildi parasti sniedz sešu septiņu stundu laikā kopš paraugu saņemšanas. Vienīgā problēma — saskaņot medības un iespēju nogādāt paraugus laboratorijā Rīgā. To veic PVD darbinieki, ar kuriem paraugu nodošana jāsaskaņo pa tālruņiem: 65221862, 29241748, 28683437.
Jāievēro higiēna
Mednieki nedrīkst atstāt mežā medījumu blakusproduktus — iekšējos orgānus un ādas. Lai izpildītu šo prasību, nolemts pasūtīt četrus speciālus konteinerus, kurus novietos noteiktās Kokneses novada vietās. Pretējā gadījumā ādas un iekšējie orgāni jāaprok vismaz pusotra metra dziļumā.
Tāpat jāmazgā un jādezinficē medību aprīkojums un apģērbs, autotransports.
Āfrikas cūku mēra vīruss ir tik bīstams, jo aukstumā tas neaiziet bojā, sālītā gaļā spēj saglabāties līdz 310 dienām, žāvējumos — līdz sešiem mēnešiem, tikpat ilgi augsnē, savukārt dzīvnieku līķos — līdz diviem mēnešiem. Savukārt karstumā virs 70 grādiem tas iet bojā pēc 30 minūšu karsēšanas. Šai temperatūrai gan jābūt produkta iekšienē, tāpēc ar parastu vārīšanu var būt par maz.
Slimības inkubācijas periods ir piecas līdz pat 19 dienu, kad slimības pazīmes nav izteiktas, bet dzīvnieks var inficēt citus. Turklāt mežacūkām ārējās slimības izpausmes, parasti zemādas asinsizplūdumus ausīs un ap piena dziedzeriem, nebūt nav tik viegli pamanīt. Asinsizplūdumi ir arī gaļā.
Mācību neņem vērā
Kokneses puses mednieki izteica neapmierinātību ar PVD darbību, apkarojot lipīgo infekcijas slimību. Daudzi pieredzējuši mednieki atcerējās 1986. gadu, kad atbildīgie dienesti cīnījās ar klasiskā cūku mēra uzliesmojumu. Lai gan slimības izplatīšanās mehānisms ir līdzīgs, toreiz slimību visai operatīvi izdevās apturēt. Toties tie speciālisti, kuri darbojas šobrīd, nav redzējuši šo slimību postošo dabu un nav lasījuši padomju laika stingrās instrukcijas.
Triju kilometru rādiusā ap infekcijas perēkli vajadzēja iznīcināt visas cūkas. Savukārt desmit kilometru rādiusā bija jānosaka stingra karantīna, pilnībā apturot jebkādu pārvietošanos, pirms veikta rūpīga dezinfekcija.
PVD jāsūdz tiesā
Koknesietis Jānis Dzenis pauda viedokli, ka cūkaudzētāji, kuri būtībā PVD speciālistu bezdarbības dēļ zaudēs savu biznesu, var droši sūdzēt dienestu tiesā, pieprasot ne tikai kompensāciju par zaudētajiem lopiem tirgus cenas, nevis valsts noteiktās samaksas apmērā, bet pieprasot arī negūto peļņu. Šāda rīcība būtu tikai taisnīga.
— Šobrīd šķiet, ka visi pasākumi, ko veic ierēdņi, domāti nevis reālai slimības apkarošanai, bet apzinātai cūkkopības nozares iznīcināšanai, — uzskata Dzeņa kungs. — Naivi cerēt, ka, neīstenojot stingru karantīnu, kā tas, piemēram, jau sākts Lietuvā, kur veic visu automašīnu dezinfekciju uz ceļiem, izdosies slimību apturēt. Savukārt lauksaimniecības tehnikas nepārtrauktas dezinficēšanas lietderība ir apšaubāma. Mežacūkas pārvietojas ne tikai pa laukiem, bet šķērso arī ceļus, kur brauc citas automašīnas. Tad nepieciešams dezinficēt pilnīgi visu autotransportu, un tas jādara regulāri, pēc noteikta attāluma.
Aizmirst par =maitēdājiem
Mednieki pauda arī neizpratni, kāpēc “ārpus likuma” pasludinātas tikai mežacūkas. Viņas drīzāk ir cietējas, jo slimības izplatību veicina ne tikai mežacūku pārvietošanās, bet arī maitēdāji, īpaši putni. Kraukļi, vārnas, žagatas un sīļi labprāt mielojas ar kritušajiem dzīvniekiem un izplata slimības izraisītāju tālāk. Par šo problēmu atbildīgās personas nerunā. Mednieki būtu gatavi samazināt arī šo putnu skaitu, taču, piemēram, kraukļi nav medījamo putnu sarakstā, un par viņu nošaušanu draud sods.
Mednieki nolēma lūgt pašvaldību sagatavot vēstuli atbildīgajām institūcijām, kurā rosinās ārkārtas situācijā noteikt arī reālus ārkārtas pasākumus, tajā skaitā maitēdāju skaita ierobežošanu, lai samazinātu iespēju slimībai izplatīties tālāk.
