Zemgales rajona tiesā Aizkrauklē tika izskatīta sociālās aprūpes centra “Pļaviņas” bijušās medicīnas māsas prasība par atjaunošanu darbā, taču tiesnese sevi atstatīja no lietas izskatīšanas, pamatojot, ka viņai ir radniecības saites ar vienu liecinieci. Tiesāšanās turpināsies jūnijā.
Liecinieces nenopratina
Zemgales rajona tiesas sēdē Aizkrauklē tika izskatīta sociālās aprūpes centra “Pļaviņas” bijušās darbinieces Initas Eglītes prasība par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laika piedziņu, atšķirīgas attieksmes izbeigšanu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Tiesā viņu pārstāvēja advokāts Mareks Halturins, savukārt sociālās aprūpes centra “Pļaviņas” direktori Ņinu Maškovu — advokāte Daina Saulīte.
Uz tiesas sēdi bija uzaicinātas divas liecinieces, un advokāte Daina Saulīte uzturēja spēkā prasību par viņu nopratināšanu. Taču viņu liecības netika uzklausītas, jo tiesnese Iveta Silicka sevi atstatīja no lietas izskatīšanas, pamatojot to ar likumu pantiem un Latvijas tiesnešu ētikas kodeksu, saskaņā ar kuriem ir pienākums sevi atstatīt, ja pastāv radniecības saites ar kādu no lieciniekiem un tas var radīt šaubas par lietas objektīvu izskatīšanu. Šāds viņas lēmums vairs nebija pārsūdzams, tādēļ tika nozīmēta cita tiesnese — Sallija Vikentjeva. Nākamā tiesas sēde paredzēta 1. jūnijā.
Sāk kriminālprocesu
par neslavas celšanu
Advokāts Mareks Halturins “Staburagu” informēja par šīs lietas priekšvēsturi, proti, pagājušajā gadā aprūpes centra darbinieki saņēma vēstuli, kurā bija izteikts viedoklis par Ņinas Maškovas darba stilu. Vēstulē pausto viedokli Ņina Maškova uzskatīja par nepatiesām, neslavu ceļošām ziņām, viņa vērsās policijā un tika sākts kriminālprocess. “Acīmredzot kā vienu no iespējamajiem “nelabvēļiem”, kas rakstīja šo vēstuli, Ņina Maškova nepamatoti norādīja Initu Eglīti, un jau 2017. gada 26. jūlijā viņas dzīvesvietā notika kratīšana, kuras laikā tika izņemts dators un printeris, lai iegūtu pierādījumus, taču tādu nebija. Līdz pat šim brīdim kriminālprocesā prasītājai nav piešķirts aizdomās turētās statuss, tas apstiprina, ka viņa nav vēstules autore. Vēstuli acīmredzami ir rakstījis cilvēks, kas zina aprūpes centrā notiekošo no iekšienes, un, vēloties mainīt esošo situāciju, aicināja citus darbiniekus un atbildīgās iestādes rīkoties. Vēstulē tika pausta autora attieksme pret notiekošo, un tā saturēja asu direktores, valsts amatpersonas, kritiku. Inita Eglīte vēstules saturam pilnībā piekrīt, taču viņa nav šīs vēstules autore,” apgalvo Mareks Halturins.
Izjūt atšķirīgu attieksmi
Mareks Halturins arī informē: “Tieši tiesnese Iveta Silicka pagājušā gada 25. jūlijā ir vērtējusi kriminālprocesa virzītāja ierosinājumu par kratīšanas veikšanu un pieņēmusi lēmumu, ar kuru tika nolemts izdarīt kratīšanu, tajā skaitā dzīvojamajās telpās, palīgtelpās, pagrabtelpās, garāžā, kā arī mājas pieguļošajā teritorijā esošajās automašīnās nolūkā atrast un izņemt datoru un printeri, ar ko, iespējams, ir rakstītas un printētas neslavu ceļošās vēstules par sociālās aprūpes centra direktori. Nepamatoto aizdomu dēļ, iespējams, radās atšķirīga attieksme pret Initu Eglīti, lai gan Ņina Maškova kategoriski noliedz atšķirīgas attieksmes esamību, kā arī tās ietekmi uz pieņemto lēmumu par darba tiesisko attiecību uzteikšanu.”
Vienīgā medicīnas māsa ar augstāko izglītību
Inita Eglīte sociālās aprūpes centrā strādāja par medicīnas māsu. Šī gada 3. janvārī viņai tika izsniegts iestādes vadītājas rīkojums ar informāciju par Pļaviņu novada domes 28. decembra sēdes lēmumu par sociālās aprūpes centra štatu sarakstu 2018. gadam, saskaņā ar kuru ir samazinātas divas medicīnas māsu štata vietas. Vienlaikus prasītājai tika piedāvāts sociālā rehabilitētāja amats ar nosacījumu, ka viņai ir atbilstoša izglītība. Inita Eglīte rakstiski lūdza izsniegt sociālā rehabilitētāja amata aprakstu, kā arī amata algas likmi, taču atbildi nesaņēma. 1. februārī ierakstītā pasta sūtījumā viņa saņēma paziņojumu par darba attiecību izbeigšanu no 6. marta darbinieku skaita samazināšanas dēļ.
Inita Eglīte uzskata, ka darba uzteikums nav pamatots. Darba likuma 108. panta pirmā daļa paredz, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā priekšrocības turpināt darba attiecības ir tiem dar-
biniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija. Latvijas Universitātē viņa ieguvusi profesionālo bakalaura grādu veselības aprūpē un anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsas kvalifikāciju, kas atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. Pārējām medicīnas māsām ir tikai pirmā līmeņa profesionālā izglītība, kas ir ievērojami zemāka par viņas kvalifikācijas līmeni.
Darba devēja pamatojusi, ka personas lietā diploma kopijas nav bijis, lai gan Inita Eglīte apgalvo pretējo — stājoties darbā, viņa tādu dokumentu ir iesniegusi.
Vai jūt konkurenti direktores amatam?
“Tā kā Inita Eglīte pretendējusi sociālās aprūpes centra “Pļaviņas” direktores amatam, Ņinai Maškovai, iespējams, izveidojusies personiska nepatika un viņa pret Initu Eglīti vienmēr izturējusies sliktāk nekā pret pārējiem darbiniekiem,” stāsta Mareks Halturins.
Inita Eglīte direktores izturēšanos raksturo kā psiholoģisko teroru. Kopš darbiniekiem tika izplatīta vēstule, direktores attieksme pasliktinājusies vēl vairāk — viņai ticis aizrādīts par neesošiem pārkāpumiem.
“Kandidējot sociālās aprūpes centra “Pļaviņas” direktores amatam, Inita Eglīte īstenojusi savas Latvijas Republikas Satversmes 106. pantā garantētās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Savukārt tagadējās direktores rīcība, visādi mēģinot atbrīvoties no nevēlamās darbinieces, kurā viņa, iespējams, jūt konkurentu, ir nekas cits kā nelabvēlīgu seku radīšana Initai Eglītei par šo savu tiesību realizēšanu. Turklāt, kā norādīts iepriekš, Ņina Maškova uzskata, ka prasītāja iesaistīta pieminētās vēstules tapšanā, un šādā veidā viņu, visdrīzāk, soda par vēstulē iekļautajām ziņām un tās izplatīšanu, kaut arī Initai Eglītei ar to nav nekāda sakara,” uzskata Mareks Halturins.
Tiesas sēdē “Staburags” sastapa arī aprūpes centra bijušo lietvedi Antru Vītolu, kura darbu uzteikusi pati, jo nav bijis izturams sociālās aprūpes centra direktores vadības stils. Izrādās, kratīšana veikta arī viņas dzīvesvietā, lai iegūtu pierādījumus par jau pieminētās vēstules tapšanu. Policija izņēmusi viņas datoru, kas vēlāk pēc iesnieguma uzrakstīšanas ar lūgumu datoru atdot arī ticis izdarīts. Taču Initas Eglītes dators joprojām nav atdots, viņa ar lūgumu to atdot policijā nav vērsusies un viņai nav zināma kriminālprocesa gaita.
Pašvaldības vadītājs: gaidīsim tiesas lēmumu
Antra Vītola pastāstīja, ka kopš Ņinas Maškovas stāšanās amatā no darba paši aizgājuši vai atlaisti vairāki darbinieki. Esot bijusi darbinieku sapulce kopā ar Pļaviņu novada domes vadību, taču darbinieki par direktores vadības stilu atklāti baidās runāt.
“Staburags” Ņinu Maškovu lūdza komentēt ierosināto kriminālprocesu, situāciju ar vēstuli par viņas darba stilu, kā arī tiesāšanās faktu, taču viņa no jebkādiem komentāriem atteicās un sacīja, ka komentārus sniegšot pēc tiesas sēdes.
Kā situāciju pašvaldības iestādē vērtē Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss? “Tiesas sprieduma vēl nav, līdz ar to šobrīd nevaru neko plašāk komentēt,” viņš sacīja. “Dzīvojam tiesiskā valstī, un Eglītes kundzei ir tiesības šādi vērsties pret vadītāju. Ja tiesa pieņems Eglītes kundzei labvēlīgu lēmumu, struktūrvienības vadītājas rīcību vērtēsim no likumiskā viedokļa.”
Vai pašvaldības vadītāju uztrauc sociālā aprūpes centra vadītājas darba stila raksturošana — kā psiholoģiskais terors? “Situācija mums ir zināma. Šajā struktūrvienībā esam rīkojuši vairākas sapulces dažādos sastāvos,” sacīja Aigars Lukss. “Katram vadītājam ir savs darba stils, attieksme pret darbu un darbiniekiem, un vienmēr būs kāds, kam vadītāja darba stils nepatīk. Šajā struktūrvienībā strādā daudz darbinieku, esam ar viņiem runājuši un saņēmuši labas atsauksmes, citi vadītāju slavē. Esam arī runājuši ar iemītniekiem un no viņiem saņēmuši labas atsauksmes. Ja viens darbinieks emociju varā izteicis savu subjektīvo viedokli par vadības stilu, tas nav pamats, lai mēs rīkotos radikāli un mainītu struktūrvienības vadītāju. Katrai struktūrvienībai ir savi pienākumi, uzdevumi, kas jāveic, sekojam līdzi, kā tie tiek pildīti. Iespēju robežās esam pārbaudījuši sociālā aprūpes centra un vadītājas darbu un neko pretlikumīgu neesam konstatējuši.”
Tiesāšanās turpināsies, un “Staburags” sekos līdzi tās gaitai. ◆
