Rīt Aizkraukles rajona medicīnas darbinieki dodas uz Rīgu, lai piedalītos ielu gājienā. Medicīnas darbinieki turpina pieprasīt lielāku finansējumu veselības aprūpei.
Rīt Aizkraukles rajona medicīnas darbinieki dodas uz Rīgu, lai piedalītos ielu gājienā. Medicīnas darbinieki turpina pieprasīt lielāku finansējumu veselības aprūpei.
18. septembrī pulksten 14 medicīnas darbinieki pulcēsies Rīgā pie ēkas Bruņinieku ielā 29/31, kur izvietota Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība. Gājiena dalībnieki virzīsies uz Esplanādi, kur medicīnas darbinieki uzrunās sabiedrību. Būs arī koncerts, kurā dziedās Igo, Zigfrīds Muktupāvels un Olga Rajecka, tādējādi atbalstot mediķu aktivitātes.
Sākotnēji septembrī bija paredzēts triju dienu streiks, bet, tā kā Labklājības ministrija savu solījumu pildījusi, medicīnas darbinieki šoreiz streikos vienu dienu, rīkojot ielu gājienu. Taču ar to medicīnas darbinieku aktivitātes nebeigsies. Viņi regulāri līdz pat gada beigām ar dažādiem pasākumiem pievērsīs uzmanību šai jomai.
Labklājības ministrija piešķīrusi 1,9 miljonus latu algu palielināšanai ārstiem, medicīnas māsām, sanitārēm un mediķiem, kuri strādā sociālajās iestādēs, taču tas ir par maz.
Ārste Olga Tomaševska, Aizkraukles rajona medicīnas darbinieku arodbiedrības līdere, saka: “Labklājības ministrija mūsu prasības, piešķirot šo naudu, izpildījusi. Taču tās pietiek tikai pusotram mēnesim. Tāpēc nepieciešami grozījumi šīgada un papildinājums nākamā gada veselības aprūpes budžetā, kas ir Finansu ministrijas kompetencē. Diemžēl Finansu ministrija neko nav darījusi, lai mūs atbalstītu. Papildus līdzekļi ir vajadzīgi ne tikai algu palielināšanai, bet arī veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai, lai tā būtu pieejama visiem un kvalitatīva.”
Tomaševskas kundze piebilst: “Pirmo reizi, kopš darbojos arodbiedrībā, veidojas dialogs starp Labklājības un Finansu ministriju, kā arī arodbiedrību, Darba devēju asociāciju un Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūru. Ja šo iestāžu un organizāciju pārstāvji varēs atrisināt daļu problēmu, kas skar medicīnu, iegūs visi un galvenokārt pacients. Pirmo reizi neatkarīgajā Latvijā medicīna arī oficiāli atzīta par prioritāti, tāpēc ir cerības prasītos grozījumus budžetā sagaidīt.”
Medicīnas darbinieki gatavi arī uz radikālākiem pasākumiem nekā streiks. Piemēram, ārsts Dainis Kalns no Siguldas aicina visiem vienlaikus pārtraukt darba attiecības ar darba devējiem, lai pievērstu sabiedrības un valdības uzmanību katastrofālajai situācijai veselības aprūpes sistēmā. Arī tāda iespēja apspriesta medicīnas darbinieku arodbiedrības sanāksmē.
Rīt, streika dienā, medicīnas iestādēs sniegs tikai neatliekamo palīdzību, poliklīnikās ārsti pacientus nepieņems.
