Andis Skudrovs no Staburaga pagasta pirmo reizi medībās devies 12 gadu vecumā. Lai gan gados jauns, viņu noteikti jau var dēvēt par mednieku ar stāžu.
Pie lapsas uz vēdera
— Mans tēvs ir mednieks. Mājās tā vai citādi brīvā laika pavadīšana saistījās ar medībām. Mani tās ieinteresēja. Bijām vairāki vienaudži, kuri kopā ar vecākiem pievērsāmies šim vaļaspriekam, — saka Andis Skudrovs. — Pirmajās medībās, kurās ar ieroci rokā devos pats cerībā nošaut lapsu, man tikko bija palicis 18 gadu. Mednieka apliecība man ir jau no 17 gadu vecuma, taču līdz pilngadībai bija jāpaliek tikai dzinējos. Divas dienas pēc dzimšanas dienas svinībām tēvs man uzdāvināja bisi.
Noskatīju lapsu laukā un mēģināju viņai pielavīties šāviena attālumā, taču uztraukumā neņēmu vērā vēja virzienu, un lapsa mani ļoti ātri ievēroja. Protams, ka paliku bez medījuma. Nākamajai lapsai gan ilgi līdu uz vēdera pa grāvīti klāt. Bija agrs pavasaris, sniegs jau nokusis, viss vienos dubļos, taču gandarījumā par ieguvumu neērtības aizmirsās.
“Norej” stirnāzis
Interesants gadījums man bija kādās stirnāža medībās. Iepriekšējā vakarā viņš mani cirsmā pamanīja un “norēja” (izbiedēts stirnāzis rej dobjā balsī, atgādinot lielu suni — aut.). Nākamajā rītā lielā eglē cirsmas malā ierīkoju sēdekli un vakarā devos viņu vaktēt. Tagad gan tik šaubīgā konstrukcijā nekāptu, taču — ko darīt, ja medību azarts izrādās stiprāks? Azarts nav mazinājies arī tagad. Ja vismaz reizi nedēļā neesmu aizgājis uz mežu, jūtos slikti. Medību tornīšus gan ierīkoju pamatīgākus.
Nevaru izlemt, kurš medību veids mani saista vairāk — medības ar dzinējiem vai gaides. Katram no tiem ir sava burvība.
Jāsargā sējumi
Pēc garās ziemas interesantas ir bebru medības. Lamatas nelieku, mēģinu ar bisi novaktēt viņus barošanās vietās vai pie dambjiem. Vēlāk vasarā — mežacūku medības labības laukos, jo jāpalīdz zemniekiem nosargāt sējumus. Ne vienmēr mežacūkas var nošaut, jo viņas parasti iznāk, kad jau satumsis un droši šaut vairs nevar.
Tad nāk briežu medības uz bauri. Staburaga pusē gan šogad briežu bauris bija vājš. Sākās vēlu un nebija izteikts. Iespējams, tāpēc, ka ilgi bija silts laiks, bet labam briežu riestam vajadzīgas aukstas naktis.
Lācis pie kaimiņiem
Rudenī ar dzinējiem medījam katru otro sestdienu. Šīs medības ir ļoti atraktīvas, jo var darboties kopā ar citiem medniekiem. Dzirkstī joki, gadās negaidīti pavērsieni. Tā ir laba iespēja atpūsties no ikdienas un būt citā vidē. Medībās var arī ieraudzīt daudz interesanta, kas sēņotājam un ogotājam paliek nepamanīts.
Pēdējās briežu medībās baura laikā sastapu mūsu pusē retu dzīvnieku — lūsi. Skaists, liels meža kaķis. Pamanīju viņu stāvam 50 metru attālumā. Vēl nodomāju — diezin vai viņu sastapšu, kad sāksies lūšu medību sezona. Savukārt mūsu kaimiņi — mednieki no Salas pagasta — šoruden medībās redzēja lāci. Negribētos gan ar viņu satikties aci pret aci.
Apmaldās mežā
Medībās piedzīvots ne viens vien gadījums. Pirms pāris ziemām kolēģis nošāva kuili ar sudraba medaļas vērtiem ilkņiem. Pēc šāviena piezvanīja, ka mežacūka iegājusi tālāk mežā un vajadzīgs suns. Aizbraucām palīgā. Atradām 100 metru no šaušanas vietas. Iezīmējām ar lukturi vietu un aizbraucām pārbaudīt vēl viena šāviena rezultātu. Kad atgriezāmies, lukturis bija nodzisis, un meklēšanu mēs sākām no jauna. Atradām. Sākām vilkt. Pēc brīža atgriezāmies vietā, no kurienes sākām vilkšanu… Tumsā bijām apmaldījušies. Domājām — būs jāgaida rīts. Taču pēc ilgākiem meklējumiem atradām ceļu.
Īpašs pasākums ik rudeni ir pīļu medības. Lielu ūdenstilpju mums nav, tikai grāvji un sīki purviņi. Tad nu nekas cits neatliek kā brist. Reizēm pat līdz krūtīm pa dūksti.
***
Kopā ar citiem medniekiem ne tikai kopā medījam, bet arī atpūšamies — braucam uz mednieku festivāliem. Rīkojam arī kopīgus atpūtas vakarus. Šāda darbošanās saliedē. ◆
