Mediācijas kā alternatīva strīdu risināšanas veida pirmsākumi Latvijā meklējami vairāk nekā pirms desmit gadiem. Sākumā mediācija tika jaukta ar meditāciju. Šo gadu laikā mediācija kā alternatīvs strīdu risināšanas veids maziem, bet drošiem solīšiem ienākusi sabiedrības dzīvē.
Mediācija ir brīvprātīgs, konfidenciāls process, kurā ar neitrāla mediatora starpniecību konfliktējošās puses brīvprātīgi sadarbojas, lai atrisinātu savas domstarpības un panāktu abām pusēm pieņemamu risinājumu — vienošanos.
Mediators vada mediācijas procesu, ievērojot objektivitātes un neitralitātes principu tā, lai nodrošinātu pušu vienlīdzību un sadarbību. Mediācija nav samierināšana, jo mediators puses nesamierina, bet ļauj tām pašām rast abpusēji pieņemamāko risinājumu.
Kādas ir mediācijas priekšrocības un atšķirības no citiem strīdu risināšanas veidiem?
No tiesas procesiem mediācijas process atšķiras ar to, ka tiesas procesam raksturīgs sacīkstes princips (kurš kuru?), bet mediācija ir nevis sacīkstes, bet pušu sadarbības process. Tiesas procesa rezultāts ir citas personas (tiesneša, tiesas) spriedums, kur viena puse parasti ir zaudētāja, bet otra uzvarētāja. Turpretī mediācijas rezultāts ir nevis trešās personas spriedums, bet pašu pušu atrasts abpusēji izdevīgs risinājums (vienošanās), kur abas puses ir uzvarētājas un nav zaudētāju. Tiesas procesa rezultātā konflikts bieži turpinās trīs tiesu instancēs gadiem ilgi, savukārt mediācijas process ir salīdzinoši īss un konflikts pilnībā tiek izbeigts ar pušu pirmo panākto vienošanos.
Šobrīd arī tiesājoties ir neizbēgama saskarsme ar mediāciju. Pusēm, iesniedzot prasību un atbildot uz to, ir jāpauž attieksme par mediācijas procesa izmantošanu. Aizkraukles rajona tiesa ir iesaistīta pilotprojektā, kurā būs iespēja saņemt sertificēta mediatora bezmaksas konsultāciju (līdz vienai stundai) un turpmāk puses varēs vienoties par mediācijas procesa turpmāku izmantošanu strīda risināju-
mam un piedalīties mediācijā ar pušu izraudzīta mediatora starpniecību.
Mediators vada procesu tā, lai iesaistītās konfliktējošās puses ne tikai izprastu un formulētu savas patiesās vajadzības un intereses, bet sadzirdētu un saprastu arī otras puses patiesās intereses un vajadzības. Saskatot pušu atšķirīgajās pozīcijās kopīgās vajadzības un intereses, puses meklē risinājumus abām pieņemamas vienošanās sasniegšanai.
Mediācijas procesa pozitīvais rezultāts ir ne tikai salīdzinoši ātri atrisināts konflikts, bet arī miers, kas rodas, ja neviens nejūtas kā zaudētājs. Tas mazina jaunu konfliktu veidošanos nākotnē, jo nevienai pusei nav vajadzības revanšēties par zaudējumu. Puses iemācās savas domstarpības risināt pašas, nedeleģējot lēmumu pieņemšanu trešajām personām (tiesai u. c.).
Latvijā mediācijas process visbiežāk tiek piemērots ģimenes strīdu risināšanai, kam ir labi rezultāti. Šie strīdi bieži skar ne tikai pāri, bet ietekmē viņu bērnus. Arī pēc konkrēta strīda atrisināšanas starp vecākiem visā turpmākajā dzīvē viņi vienmēr paliks tēvs un māte saviem bērniem. Vecākiem nākotnē būs jāsaskaras dažādos kopīgo bērnu dzīves notikumos, tāpēc svarīgas ir attiecības, kurās komunikācija būtu vispieņemamākā gan vecākiem, gan bērnam un turpmāk arī mazbērniem.
Mediāciju arvien biežāk izmanto arī biznesa strīdu risināšanai. Biznesa konflikti ir mazāk emocionāli un vairāk racionāli, tāpēc mediācijas procesa norise biznesa strīdos atšķiras — šis process bieži ir ātrāks. Tiek ietaupīts laiks, naudas līdzekļi un saglabātas biznesa partneru attiecības, sadarbība nākotnē.
Mediācijas pakalpojums arvien biežāk tiek ieviests uzņēmējdarbībā, veicot mediācijas pamatu apmācību darbiniekiem. Darbinieki mediācijas prasmes var izmantot katrs savā atšķirīgajā darba jomā, risinot domstarpības gan ar klientiem, gan darbinieku starpā u. c.
Mediācijas pamatu apmācība arvien biežāk notiek arī pašvaldību darbiniekiem, skolās un citās mācību iestādēs. Mediācijas pamatu prasmes un zināšanas ļauj veiksmīgi un ātri atrisināt domstarpības katrā darbavietā jau sākumposmā, domstarpībām nepāraugot asos strīdos un konfliktos, kas beidzas ar ilgstošu tiesāšanos.
Arī fiziskās personas bieži izrāda interesi par mediācijas iemaņu apgūšanu, kas ne tikai ļauj veiksmīgi un ātri atrisināt personiskas problēmas, bet iegūt arī mediatora statusu, bet, izpildot Ministru kabineta noteikumu prasības, kārtot eksāmenu un iegūt sertificēta mediatora statusu.
Nākamajā gadā Aizkrauklē plānotas lekcijas un mācības par mediāciju, kuras vadīšu es un mani kolēģi ar ilgstošu pieredzi šajā jomā, kas piekrituši izbraukt no Rīgas uz mūsu novadu. Tas ir daudz ērtāk, nekā doties uz galvaspilsētu, kā tas bijis līdz šim, ja speciālisti no Aizkraukles vēlējās apmeklēt mācības.
