Labklājības ministrija nule ierosinājusi no 2008. gada paaugstināt minimālo darba algu līdz 160 latiem.
Labklājības ministrija nule ierosinājusi no 2008. gada paaugstināt minimālo darba algu līdz 160 latiem. Sākotnējie aprēķini liecina, ka minimālās algas paaugstināšanai no 120 līdz 160 latiem budžetā vajadzēs 13,3 miljonus latu, bet prognozējamie ieņēmumi ir 67,1 miljons latu.
No vienas puses viss šķiet skaisti — palielināsies ieņēmumi valsts budžetā, uzlabosies dzīves līmenis cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, tātad lielākajai sabiedrības daļai. Palielinot minimālo algu par 40 latiem, cilvēku maciņos ik mēnesi būs par 27 latiem vairāk.
Taču medaļai ir arī otra puse. Ja vienlaikus ar minimālās algas palielināšanu valstī nemainīs nodokļu sistēmu, mazajiem uzņēmējiem draud izputēšana.
Likums neļauj darbiniekam maksāt mazāk par valstī noteikto, tātad proporcionāli palielināsies arī nodokļu maksājumi, turklāt ne jau visus nodokļus aprēķina no strādājošā algas. Tie, kas algas maksā aploksnēs, darīs to vēl apjomīgāk. Šobrīd jau tā augstās cenas neļauj palielināt maksu par pašu sniegtajiem pakalpojumiem un saražotajām precēm. Sekas ir viegli prognozējamas. Nāksies taupīt, netērējot attīstībai, līdz beidzot, neko nespējot nopelnīt, uzņēmumu vajadzēs slēgt. Taču mazie uzņēmumi, vismaz laukos, ir arī vienīgie darba devēji — visiem jau nav iespēju strādāt valsts iestādēs, skolās un pašvaldības uzņēmumos. Pēc tam atliks vien stāties rindā pēc pabalsta un, to saņemot, iet uz lietuviešu lielveikalu pēc lētas ķīniešu preces.
Protams, algas jāpalielina, lai arvien vairāk strādājošo neaizbrauktu uz Īriju un valstī nepaliktu tikai bērni un pensionāri. Taču, ja to nedarīs ar apdomu, varam vienā mirklī nonākt pie “sasistas siles” un kārotā algas pielikuma vietā sagaidīt paziņojumu par atlaišanu. Valdība par minimālās algas palielināšanu sola lemt šovasar, plānojot nākamā gada budžetu.
