Jaunjelgavietes Irinas Bogdanovas dzīvoklī piecus gadus mīt neparasts mājdzīvnieks — vāvere.
Viņu no meža atnesa Irinas vīrs. Zāģējot kokus, kādā no tiem bijusi vāveres ligzda ar vairākiem vāverēniem. Dzīvs palicis tikai viens. Lai mazais bezpalīdzīgais zvēriņš neaizietu bojā, nolēma mēģināt viņu izauklēt. Nosaukts par Mazuli. Iepazīts Mazuļa raksturs, izzināti iecienītākie kārumi, redzētas dusmas un paciesti kodieni un skrāpējumi. Saimniecei dzīvnieciņš uzticas visvairāk un zobus viņas rokā iecirtis tikai reizi. Citādi viņu var paņemt plaukstā, pakasīt vēderiņu. Lai arī Mazulis pieder grauzēju dzimtai, mājās īpaši daudz blēņu neesot pastrādāts. Ja neskaita reizi, kad no vadiem nograuzta izolācija, pie tam vadi bijuši zem sprieguma.
Irina stāsta, ka vāvere ļoti necieš tos, kuri ož pēc cigaretēm, kā arī ir nikna uz kaķu saimniekiem. Paziņai ir kaķi, tāpēc, atnākot ciemos, vāverēna klātbūtnē viņa ilgi nevar būt. Ar skaņām un agresīvu uzvedību dzīvnieciņš izrāda lielu nepatiku.
No dzīves savvaļā vāverēns mantojis vēlmi slēpt barību. Tāpēc riekstu, sēklu un citas barības krājumus var atrast daudzviet dzīvoklī. Kad ciemos atnāk mazmeita, promejot jakas kabatā gadās atrast pa kādam riekstam. Pasniedz arī žāvētas sēnes. No veikalā nopērkamās dzīvnieku barības labprāt ēd kāmjiem paredzēto. Lai arī barības netrūkst ne ziemā, ne vasarā, sākoties aukstajam gadalaikam, vāverēns manāmi uzbarojas.
Ēdienkartē meža zvēriņam pārsvarā ir arī svaigi produkti — āboli, bumbieri, dažādas sēkliņas un rieksti. Ja vēlas ātri kļūt par Mazuļa draugu, ieteicams pacienāt ar ķirbja vai melones sēklām. Zobu asināšanai noder cietā valrieksta čaula.
Jaunjelgaviete stāsta, ka interesanta bijusi viņa “tikšanās” ar pirmo sniegu. Vāverēnu laukā nelaiž, bet sniegu lielā vannā ienesa istabā. Tad varējuši nosmieties, skatoties, kā Mazulis ienirst sniegā, izrok aliņu un parādās jau citā vietā. ◆
