Kopš Kokneses mūzikas skolā strādā skolotājs Ziedonis Puķītis, pūšaminstrumentu nodaļā valda liela rosība.
Kopš Kokneses mūzikas skolā strādā skolotājs Ziedonis Puķītis, pūšaminstrumentu nodaļā valda liela rosība.
2001. gada februārī viņš skolas mazos saksofonistus iedrošināja piedalīties “SAXOFONIA” festivālā, bet šogad — pūtēju orķestra “Rīga” konkursā. Bažīgi vaicāju skolotājam — vai mūsu zēni nav par maziem? “Ir par maziem, bet lai brauc, lai rūdās, lai krāj pieredzi…”.
Mūsu saksofonistu kvartets devās uz R. Vāgnera zāli Rīgā, lai kopā ar citiem Latvijas saksofonistu kvartetiem spēlētu K. Bērziņas vadītajā koncertlekcijā “Saksofona triumfs Latvijā”.
Zēniem bija liels gods spēlēt uz vienas skatuves ar J. Mediņa mūzikas koledžas, J. Vītola Mūzikas akadēmijas meiteņu un Rīgas saksofonistu kvartetu A. Sīmaņa vadībā. Kā visjaunākie mūsu zēni spēlēja pirmie, tādēļ visus nākamos kvartetus varēja noklausīties, bet starpbrīdī arī aprunāties ar “vecākajiem” kolēģiem.
Nauris Strežs uz Mūzikas akadēmijas skatuves rādīja alta spēles māku (Nauris altu spēlē vienu gadu). Gan skolotājam, gan skolai prieks par Naura labo sniegumu — 84 punktiem, kas atbilda 7. vietai.
Uz Rīgu devās arī Jānis Kursītis (tenorsaksofons), Sandis Ungurs (alta saksofons) un Dairis Ozols (alta saksofons). Trīcošu sirdi sēdēju zālē un klausījos mūsu zēnu spēlē — Jānis spēlē savu tenorsaksofonu gadu, Sandis un Dairis — divus, vai noturēsies, vai neapmulsīs gados vecāko un pieredzē bagātāko vidū? Rezultātā Jānim — 83, Dairim — 79, Sandim — 77 punkti, kuri nedeva godalgotu vietu, bet bija atalgojums zēniem un viņu skolotājam par ieguldīto darbu un uzdrīkstēšanos. Kas ir punktu skaits salīdzinājumā ar pieredzi, kas gūta šajā konkursā — gan kā garīgi noturēties, gan kā fiziski izturēt garo konkursa dienu un pārliecinoši muzicēt vakarā!
Šovasar jūlija sākumā Kokneses mūzikas skolas koris dosies uz Vāciju, lai dziedātu kopā ar Hamburgas vīru kori. Kora sastāvā būs arī Jānis un Dairis, abi lieliski dziedātāji. Vācijā zēniem būs arī jāspēlē gan solo, gan kvartetā, tātad “mazo pūtēju lielās dienas” vēl nav beigušās.
