Pētera Barisona Aizkraukles mūzikas skolā sapulcējušies bardu mūzikas cienītāji mirkli varēja iejusties skotu, lietuviešu un krievu tautas ikdienā, cilvēku likteņos — tieši par to vēsta bardu dziesmas.
Aizkrauklē notika viens no Starptautiskā bardu mūzikas festivāla koncertiem. Tajā izskanēja piecu dziesminieku — lietuviešu Jona Bogdanaviča, Mindauga Anceviča, skotu Hūija Daulinga un Ala Praisa un krieva Vitālija Bogdanoviča — radītās dziesmas. Visvairāk skatītājus aizkustināja Krievijas mākslinieka izjustais dziedājums.
Pirms tam katrs dziedātājs pastāstīja par sevi. Vislakoniskāk sevi atklāja Jons Bogdanavičs: “Es darīju to, kas man patika. Tagad daru to, kas man patīk. Arī nākotnē darīšu to, kas man patīk.”
Interesants ir katra barda stāsts par šī mūzikas žanra izvēli, bet īpaši saistošs likās skota Ala Praisa teiktais. Mūzikas instrumentu, ko spēlē tagad — mutes ermoņikas, viņš sestajā dzimšanas dienā saņēma kā dāvanu no sava vectēva. Reiz, ejot pa ceļu, Als atrada kāda slavena amerikāņu blūza dziedātāja ierakstu. “Un tad es sapratu, ka blūzs ir tas, kā pietrūkst manā dzīvē,” teica skots.
Bardu mūzika ir īpaša, jo ikviens dziedātājs nāk pie klausītāja ar savu izvēlētu repertuāru, ko mūziķis sniedz ļoti individuālā spēles, dziedāšanas un intonācijas manierē. Bardu kultūra ir izteikti neformāla, un viņu melodijas atbilst tautas mūzikai.
