Neretiete Aija Jakubone šonedēļ kopā ar darba kolēģiem, galdā liekot pašceptu kūku ar zemenēm, atzīmēja 50. dzimšanas dienu, taču lielā svinēšana vēl tikai būs. Rīt kopā pulcēsies visa kuplā radu saime, lai godinātu jubilāri.
Ideju ģenerators
Ierodoties pie jubilāres, pirmais viesus sveicina pīlādzis. Izrādās, Aija to tīšuprāt iestādījusi mājas labajā pusē, lai pasargātu ģimeni no ļaunā. Namamāte izrāda dārzu, daudzās puķudobes un kārtīgi iekopto siltumnīcu, kurā aug 71 tomātu stāds. Tie ir īpaši uzraudzīti. Aijai patīk riskēt, tādēļ tomātus iestādīja agri. Agrīnā pavasarī modinātājs zvanīja pulksten četros rītā, saimniecei gatavībā bija sildītājs, ja stādus apdraudētu salnas. Aijas ģimene jau vairāk kā desmit gadus dzīvo privātmājā, sieviete nespēj nosēdēt mierā un regulāri pilnveido apkārtni. Tā, lūk, šopavasar paredzēts pabeigt jauno lapeni un iekārtot lieveni pie vienām no ieejas durvīm. Tieši viņa ir ideju ģenerators, kas plāno un pārplāno dārza dizainu. ‘‘Dzīvesbiedrs smej, ka man visi kakti jau aizpildīti, taču es allaž ko izdomāju,” par iekopto sētu saka Aija.
Jubilāre smej, ka ir visīstākā neretiete, kāda vien var būt! Šeit viņa ir dzimusi, augusi un palikusi dzīvot. Pēc vidusskolas Aija devās uz Daugavpils Pedagoģisko institūtu studēt krievu filoloģiju. Mazliet pamācoties, pieteicās pirmā meita, tādēļ viņa nolēma mācības turpināt neklātienē, pēc tam bija otrās atvases gaidībās. ‘‘Vilku, vilku, līdz nepavilku, ģimene bija svarīgāka, tādēļ mācības nācās pamest,’’ stāsta Aija. Vēl pēc pāris gadiem kuplajam pulkam pievienojās trešā meita. Taču Aija nesēdēja, rokas klēpī salikusi. Kādu laiku viņai bija darbs bērnudārzā, tad radās iespēja strādāt kafejnīcā. Ēdienus gatavot Aijas kundzei patīk jau no skolas gadiem. Vasaras brīvlaikos viņa palīdzēja kolhoza ‘‘Draudzība’’ ēdnīcā, kurā mamma bija vadītāja. Profesija bija tuva un tīkama, viņa desmit gadu nostrādāja skolā par pavāri. Pirms astoņiem gadiem radās iespēja atgriezties bērnudārzā. Gribēšanas un varēšanas pietika, lai vēlreiz sēstos skolas solā un iegūtu diplomu. Aija pabeidza Rīgas Pedagoģijas un izglītības akadēmiju Jēkabpils filiālē. Šogad audzinātāja vēlēja laimīgas skolas gaitas 15 vecākās grupiņas bērniem.
Uzlabo demogrāfisko situāciju
Jubilāres saime aug ar katru nākamo paaudzi. Aijai ir četras meitas un pieci mazbērni. Pēc mazliet vairāk kā mēneša jubilāre sesto reizi kļūs par vecmāmiņu. Iespējams, par demogrāfiju rūpējās Aijas dārzā esošais dekoratīvais stārķis, ko mammai uzdāvināja meita Kristīne. Kad stārķi novietoja dārzā, uzreiz pieteicās trīs mazbērni. Meitas ieteica stārķi kādu laiku noslēpt šķūnī, taču jubilāre nepaklausīja un pieteicās vēl viens mazbērns. Aija smej, ka dzimtenes priekšā savu pienākumu ir izpildījusi. Pēcnācēju netrūkst, vecākajām meitām ir ģimene. Atlicis vien jaunāko atvasi palaist dzīvē.
Respektē zirnekli
Jubilāre ir izteikts dabas draugs. Ar maigumu balsī viņa stāsta par katru puķi dārzā, krūmu un stādu. Krāšņas un koptas ir ne tikai puķudobes ap māju. Neretietes viesistabā uz palodzes draudzīgi sarindojušās vairāk kā desmit dažādas orhidejas. Jaunākais pirkums — dzeltena orhideja, tādas līdz šim jubilārei nebija, — stāv uz kafijas galdiņa.
Aprūpēti ir arī visi pieci ģimenes četrkājainie mīluļi — divi takši, pāris kaķu un liels mājas sargs. Jaunākais no mājdzīvniekiem ir pāris gadu vecais baltais runcis. Aijas dzīvesbiedrs sūkstījies, ka nu melnas drēbes nevar vilkt, uzreiz spalvas līp klāt! Taču jubilāre atbildējusi, ka no spalvām neviens nav nomiris. Kas dabīgs, tas nav kaitīgs! Varētu šķist, ka neretietei īstā vieta būtu kādā fermā vai zemnieku saimniecībā, taču viņa nepiekrīt, jo tur lopiņi kādudien jānokauj, bet to nu Aija nespētu pārdzīvot. “Es pat pagali krāsnī nelieku, ja pa to rāpo zirneklis,” stāsta neretiete. Aija dzīvās radības nešķiro un saudzē ikvienu. Reizi pa reizēm no tā cieš kaķu mednieku instinkts. ‘‘Aizvadītajā nedēļā, rosoties pa dārzu, ieraudzīju, ka kaķis aiz spārna sagrābis jauno strazdu. Ar jaunāko meitu ielencām mednieku un kāroto maltīti atņēmām. Putnam viss bija kārtībā, un tas aizlidoja. Ja redzu, ka kaķis dancina peli, arī to paglābju no nāves,’’ stāsta jubilāre.
“Mamuļ, mēle būs?”
Aijai ļoti patīk gatavot. Pie plīts viņa var stāvēt stundām ilgi. Īpaši iecienītas ģimenes lokā ir pildītās karbonādes, kotletes, veltnīši un citi gardumi. ‘‘Visiem ļoti garšo mēle želejā. Viens no znotiem katrreiz vaicā: ‘‘Mamuļ, mēle būs?’’,’’ atbildu: “Protams, ka būs!’’ par ģimenes iecienītajiem ēdieniem stāsta Aija. Jubilārei garšo itin viss, kā iecienītāko ēdienu nosauc “siļķi kažokā”. Gatavo neretiete ar prieku, taču svarīgi, lai neviens cits netraucētu. ‘‘Kad es rosos pa virtuvi, okupēts ir pilnīgi viss. Cepu uz divām, trim pannām vienlaikus, griežu salātus, un vēl kaķis starp kājām manevrē,’’ smej jubilāre.
Vasarā Aiju nav iespējams noturēt četrās sienās, taču aukstajos mēnešos “nagi niez” uz zeķu adīšanu. Pati gan savus darinājumus nenēsā, tāpat kā meitas. Jubilāre smejas, ka adījumi ‘‘kož’’, un zeķītes tiek pašām mazākajām ģimenes atvasēm — mazbērniem.
Nekādi smiņķi, vien roku krēms!
Lielajos svētkos un apaļajās jubilejās ģimene parasti pulcējas Aijas mājās. Vasaras laikā svinības notiek ārā teltīs, ziemā lielais galds tiek novietots viesistabā, tas sniedzas no vienas telpas sienas līdz otrai. Šis gads gan būs izņēmums, jo Aijas meitas parūpējušās par pārsteigumu. Atvases noīrējušas pirti, kur rīt svinēs māmiņas apaļo jubileju. Vienīgais, no kā meitas nespēja mammu atturēt, ir mielasta sarūpēšana. ‘‘Visos svētkos galdu klāju pati, arī mana dzimšanas diena nebūs izņēmums,’’ apņēmības pilna ir jubilāre, kura pie plīts aizvada daudzas stundas, lai iepriecinātu vairākus desmitus viesu.
Jubilārei dzimšanas dienas tortē pienāktos nopūst 50 svecīšu, taču, raugoties uz dzīvespriecīgo sievieti, šķiet, ar dzīves datiem notikusi kāda kļūda par veseliem desmit gadiem! ‘‘Esmu optimiste, zinu, ka viss būs labi,’’ kā galveno dzīves moto min neretiete. Viņa atklāj, ka galvenais labas pašsajūtas noslēpums ir neliegt sev neko! Ja kārojas torte — tā jāēd! Viens no laba izskata noslēpumiem, iespējams, meklējams jubilāres attiecībās ar kosmētiku. ‘‘Nelietoju nekādus smiņķus, vienīgais, kas man ir, — roku krēms,’’ atzīmējot 50 gadu jubileju, stāsta neretiete. ‘‘Piekrāso tik sirmos matus, un aiz-iet!’’ ◆
