Izcilajam Latvijas armijas ģenerālim novadniekam Andrejam Auzānam šajās dienās atzīmējām 140. dzimšanas dienu. Atceres pasākums šoreiz notika Pļaviņu novada ģimnāzijā, kur ar jauniešiem tikās ģenerāļa tuvinieki, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji.
Palīdz godīgums
— Mēs esam maza nācija, tādēļ mums ir svarīgi apzināt un atcerēties cilvēkus, kuri daudz devuši savai valstij. Mazām tautām nereti ir vairāk jācīnās par savu nākotni. Daudzi latvieši ir pierādījuši savu veikumu pasaules mērogā, un tas ir jāgodā, — sarīkojumā teica Artis Pabriks.
Par Pļaviņu novadā dzimušo ģenerāli zinātnieku Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Andreju Auzānu vairāk pastāstīja pulkvedis Jānis Hartmanis.
Andrejs Auzāns dzimis Pļaviņu pagasta “Bormaņos”. Pirmo izglītību ieguvis Kokneses un vēlāk Vietalvas pagastskolā. Audzis sešu bērnu ģimenē, sadzīves apstākļi bijuši diezgan trūcīgi, tāpēc Andrejs Auzāns tiecies izglītoties un apgūt arodu. Viņš nolēmis mācīties Pleskavas mērnieku skolā, kuru pabeidza 1893. gadā. Jānis Hartmanis stāstīja, ka mācības šajā skolā bija tikai krievu valodā, kas Andrejam labi nepadevās. Turklāt krievu valodas skolotājs ne visai ieredzējis citas tautības skolēnus, tāpēc licis zemākas atzīmes. Andrejs Auzāns sapratis, ka noslēguma eksāmenā viņam jāiegūst augstākais vērtējums, ja nē, diploma viņam nebūs, vien apliecība par skolas beigšanu, bet ar to tālu netikt. Tāpēc viņš sarunājis ar skolasbiedriem, lai viņi palīdz uzrakstīt domrakstu krievu valodā. Skolotājs gan to tik un tā novērtējis ar atzīmi “3”. Tad jaunieši devušies pie skolas direktora, kuram godīgi izstāstījuši situāciju un lūguši palīdzēt. Mācību iestādes vadītājs sasaucis speciālu komisiju, kas izvērtēja Andreja Auzāna darbu, ko beigās novērtēja ar augstāko atzīmi.
Tiecas uz Latviju
Vēlāk Andrejs Auzāns pabeidza arī kara topogrāfu skolu, kā podporučiks dienēja Somijā. No 1896. gada viņš bija topogrāfijas daļas virsnieks pie Sanktpēterburgas. 1900. gadā iestājās ģenerālštāba akadēmijā, kuru absolvēja 1903. gadā, iegūstot kapteiņa pakāpi. 1905. gadā Auzāns pabeidza praktisko kursu ģeodēzijā un astronomijā Galvenajā astronomijas observatorijā Pulkovā, un viņu ieskaitīja Krievijas armijas ģenerālštābā. 1907. gadā Auzānu paaugstināja par apakšpulkvedi, bet 1911. gadā — par pulkvedi. Līdz 1916. gadam bijis Taškentas observatorijas priekšnieks.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, Andrejs Auzāns atstāja labi apmaksāto darbu observatorijā un devās uz Latviju. No 1916. gada viņš bija 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka bataljona komandieris. Vēlāk iecelts par 2. Latviešu strēlnieku brigādes komandieri, vadot to Ziemassvētku un vēlāk janvāra kaujās. Pēc tam viņu 1917. gadā iecēla par Krievijas galvenā štāba ģeodēzijas — topogrāfijas daļas priekšnieku. Paaugstināts par ģenerālmajoru. Šajā amatā līdz 1920. gadam viņš strādāja arī sarkanajā armijā.
1923. gadā Auzāns atgriezās Latvijā. Iestājās Latvijas armijā, kur ieguva ģenerāļa pakāpi. Pēc Latvijas okupācijas Andrejs Auzāns nesadarbojās ne ar padomju, ne nacistu varu un 1944. gadā ar ģimeni aizbrauca uz Vāciju, bet 1948. gadā emigrēja uz Apvienoto Karalisti. Izcilais latviešu ģenerālis svešatnē miris 1953. gada 23. martā.
Glabā dzimtas piemiņu
Pļaviņu novada Klintaines pagastā, pie Andreja Auzāna dzimtajām mājām, pirms 20 gadiem ģenerālim atklāja piemiņas plāksni. Te joprojām dzīvo Auzāna kunga brāļa mazdēls Ēriks Auzāns, kurš kopā ar kundzi Maiju apmeklēja atceres pasākumu Pļaviņu novada ģimnāzijā. Ēriks Auzāns stāstīja, ka viņam priekšstats par ievērojamo radinieku ir vienīgi no vecāku stāstītā, jo tolaik viņš vēl bijis pārāk mazs. Zinājis, ka ģenerālis bijis vienkāršs cilvēks, kurš labprāt strādājis lauku darbus. Atmiņās dalījusies arī krustmāte Aleksandra — Andreja Auzāna meita, kura šobrīd dzīvo Kanādā, Toronto. Sirmā kundze šogad svinēs simto dzimšanas dienu! Maija Auzāne pastāstīja, ka viņas joprojām regulāri sazinās un ģimene rūpīgi glabā visas vēsturiskās liecības par Andreja Auzāna dzimtu. Pieminot tēva ieguldījumu Latvijas labā, otra Auzāna meita Lidija uzrakstīja grāmatu par viņu. Piemiņas plāksne Andrejam Auzānam ir arī pie Medumu vidusskolas, jo šajā pagastā viņš dzīvoja līdz 1944. gadam, jau būdams rezervē.
Vērtīgs pārbaudījums
Pļaviņu novada ģimnāzijas vidusskolēniem todien bija iespēja uzzināt daudz interesenta ne tikai par vēsturi, bet arī militāro jomu Latvijā. Par zemessardzi informēja 55. kājnieku bataljona komandieris majors Uldis Albiņš, bet kapteinis Aleksandrs Sotnikovs no Aizkraukles stāstīja par piedalīšanos armijas misijā Afganistānā, kur viņš pavadīja deviņus mēnešus. Aleksandrs bijis arī starptautiskajā misijā Kosovā. Aizkrauklietis atzina, ka tas viņam bijis vērtīgs pārbaudījums.
Par Latvijas jaunsardzes iespējām stāstīja tās vadītājs rezerves majors Broņislavs Mačuļskis. Šī kustība jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas arī Pļaviņu novada ģimnāzijā. Kādu laiku tā gan bija apsīkusi, bet šīgada februārī darbu skolā atsāka instruktors virsleitnants Imants Kravalis. Jaunsardzes darbu un mācību telpas Pļaviņās iepazina arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Pasākuma noslēgumā jaunieši varēja aplūkot, izpētīt un salīdzināt, kādus ieročus karavīri izmantoja Brīvības cīņās un kādus — mūsdienās.
