Vietalvieša Jura Zalāna sirdslieta allaž bijusi zirgkopība. Šiem skaistajiem un graciozajiem dzīvniekiem viņš veltījis ilgus darba gadus.
Vietalvieša Jura Zalāna sirdslieta allaž bijusi zirgkopība. Šiem skaistajiem un graciozajiem dzīvniekiem viņš veltījis ilgus darba gadus. Tāpēc daudzi zina: ja vēlas iegādāties sporta zirgu, ir vērts apmeklēt šo saimniecību.
Juris Zalāns savu saimniecību izveidoja, savulaik kad likvidēja Vietalvas padomju saimniecību, privatizējot vairākus zirgus. Savu nodarbi viņš saglabājis nemainīgu, vienlaikus aprūpējot ap desmit zirgu, jo lielākam skaitam nav vietas.
— Lai izaudzētu labu zirgu, ar viņu nepārtraukti jāstrādā. Dzīvniekam nepieciešamas kustības un regulārs treniņš, tāpēc grūti būtu uzturēt vairāk zirgu. Pietrūkst arī laika, jo strādāju algotu darbu. Zirgus iejāju un iebraucu pats. Nereti gadās pa īpašam “eksemplāram”, un tad šajā darbā man palīdz brālis Pēteris, — saka Zalāna kungs.
Viņš nepiekrīt viedoklim, ka nelielās saimniecībās nav iespējams izaudzēt labus sporta zirgus. Viņaprāt, tieši šādās saimniecībās katram dzīvniekam var veltīt lielāku uzmanību. Neapšaubāmi, vieglāk strādāt un zirgus pārdot ir Pierīgas saimniecībās, jo nereti līdz attālajiem pagastiem pircēji pat nenokļūst. Tomēr, kad atbrauc, ir patīkami pārsteigti.
Vispirms daudz jātērē
Vai zirgu audzēšana ir ienesīga? Uz to gan nevar viennozīmīgi atbildēt.
— Zirgkopība ir saimniekošanas nozare, kurā nevar ātri un viegli nopelnīt. Vispirms daudz jāinvestē. Zirgu var sākt aktīvi izmantot sportam piecu sešu gadu vecumā, bet līdz tam laikam viņa labā ir tikai jātērē. Ik gadu izaudzēju auzas un sagādāju apmēram 30 tonnu siena, jo dienā vienam zirgam jāizbaro vismaz četri kilogrami auzu. Regulāri jārūpējas par dzīvnieka veselību un labsajūtu. Mūsdienās jau nav problēma iegādāties dažādas dzīvniekiem domātas lietas, bet ne visu var atļauties nopirkt. Kad to visu saskaita kopā … — domīgi pasmaida Zalāna kungs.
Šo nozari atbalsta arī valsts. Iespējams saņemt subsīdijas par genofonda saglabāšanu, kumeļiem un jaunzirgiem.
“Latviešus” atzīst
Zalāna kungs priecājas par saviem lolojumiem. Daudz kumeļu devusi ķēve Gvineja, viņi aizvesti uz Vāciju un kļuvuši par sporta zirgiem. Saimnieks bilst, ka vietējam tirgum vien strādāt nav izdevīgi. Turklāt ārzemēs Latvijas sporta zirgus atzīst un novērtē. Salīdzinot ar citām šķirnēm, “latvieši” esot mierīgāki un raksturā pakļāvīgāki. Tāpēc vieglāk trenējami. Jo dižciltīgāks zirgs, jo lielākas problēmas. Pats saimnieks gan nekad nav nodarbojies ar jātnieku sportu. Tomēr viņam patīk vērot sacensības.
Zirglietas Juris Zalāns pārsvarā gatavo pats, jo tās esot daudz izturīgākas par pirktajām. Par to kārtējo reizi pārliecinājies, kad pēc vasaras no ganībām rudenī zirgus vedis stallī — daži apauši pajukuši vien.
— Tēvs man savulaik teica, ka zirgs esot jāpiesien tā, lai viņam vismaz galva paliktu uz vietas, ja viņš izdomā kaut kur skriet. Šie dzīvnieki ir spēcīgi, tāpēc inventāram jābūt kvalitatīvam, — saka Zalāna kungs.
Sapnis izaudzēt olimpieti
Šobrīd saimniecībā ir divas genofonda ķēves, un jaunus saimniekus drīz varēs meklēt arī izskatīgam divgadīgam ērzelēnam. Nesen pārdots tumši bērs skaistulis Kagreano, kurš jau sācis gaitas sportā. Zirgkopis atzīst, ka ikviens dzīvnieks viņam ir īpašs un nereti vēlāk žēl šķirties, jo audzēts taču ilgu laiku. Tomēr aizvien jādomā par turpmāko, jo ir jauni kumeļi, kuri gaida saimnieka rūpes. Kā ikvienam šīs nozares pārstāvim, arī Zalāna kungam ir kāds sapnis — izaudzēt zirgu, kurš kļūtu par olimpisko čempionu.
