No visa pa mazumiņam — tā varētu teikt par runāto kārtējā reģionālo laikrakstu žurnālistu tikšanās reizē ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti.
No visa pa mazumiņam — tā varētu teikt par runāto kārtējā reģionālo laikrakstu žurnālistu tikšanās reizē ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti. Par būtisku notikumu trūkumu pēdējā laikā nevaram sūdzēties, tomēr šajā preses konferencē nevienu jautājumu īpaši neizcēla. Acīmredzot pavasara nogurums…
Lai arī nesen piedzīvota nopietna politiskā krīze, kad pēc partijas “Jaunais laiks” aiziešanas opozīcijā mainījās vairāki valdības ministri, Aigars Kalvītis pašreizējo situāciju kopumā vērtē kā stabilu. Viņam gan joprojām neesot pieņemama “Jaunā laika” rīcība tik neilgi pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, tomēr, strādājot ar sadrumstalotu opozīciju, esot iespējams nodrošināt valdības lēmumu pieņemšanu.
Vai, pēc premjera domām, šis laiks līdz Saeimas vēlēšanām valdībai būs ražīgs?
— Protams, kādreiz var izrādīties, ka koncentrēta mazākumvaldība spēj vairāk nekā kašķīgs vairākums. Tagad redzu, ka valdībā esošie ministri patiesi grib strādāt, nevis strīdēties un apvainot citus, — secina premjers.
Ar algām Eiropā
Par vienu no būtiskākajiem darbiem, kas paveikts pēdējo nedēļu laikā, premjers Aigars Kalvītis uzskata skolotāju algu palielinājumu par 50 latiem no šīgada 1. septembra. Tas ir liels solis uz priekšu, ņemot vērā, ka jau no šīgada 1. janvāra algas skolotājiem palielinātas par 20 latiem.
Tieši algu palielinājuma dēļ izdevumu pieaugums nākamā gada valsts budžetā plānots par 500 miljoniem latu. Tomēr, pēc premjera teiktā, darba samaksa nevar ilgstoši stāvēt uz vietas, tai pamazām jātuvinās citu Eiropas Savienības valstu līmenim.
— Pagājušais gads bija sarežģīts laiks, jo mēs tā pa īstam sākām integrēties Eiropas Savienībā un saskārāmies ar jaunu problēmu — dzīves dārdzības pieaugumu. Iedzīvotājiem pamatoti radās jautājums, kad sasniegsim tādu pašu dzīves līmeni kā pārējās Eiropas valstīs? Šobrīd jau vairākām strādājošo kategorijām gada laikā esam spējuši palielināt algu vidēji par 50 latiem. Tajā skaitā arī kultūras darbiniekiem, kur darba samaksa nebija mainījusies gadiem. Tāpat arī policistiem, ārstiem un skolotājiem. Turpinām arī mazo pensiju palielināšanu, — apgalvo Aigars Kalvītis.
Naftas cenu ietekmēt nevar
Vai optimistiskā algu palielināšana neveicinās valstī vēl lielāku inflāciju?
— Algas ir salīdzinoši mazs inflācijas kāpinātājs. Inflācijas pieaugumu rada galvenokārt patēriņa palielinājums, īpaši lēto kredītu piedāvājums. Šobrīd esam panākuši, ka inflācija pēdējā mēneša laikā samazinās līdz 6,5 procentiem no 7,3 procentiem gada nogalē. Tagad gan naftas produktu cenu pieauguma prognoze pasaules tirgū nav diez cik optimistiska, tas ietekmēs arī degvielas cenas Latvijā. Naftas produkti un apkure arī ir vieni galvenajiem inflāciju ģenerējošiem faktoriem. Šī iemesla dēļ šogad nepalielinājām akcīzes nodokli degvielai, — atzīst premjers.
Viņš informē, ka jaunais ekonomikas ministrs ierosinājis valstij veidot degvielas rezerves. Tāpēc jādomā par jaunas aģentūras izveidošanu, kurai valsts varēs izsniegt galvojumu kredītam šo produktu iegādei, lai tas neskartu valsts budžetu. Galvenais ir nodrošināt cenu stabilitāti valstī, jo pasaules naftas cenas ietekmēt nav iespējams.
Vienam noņems, citam pieliks
Žurnālisti vēlējās uzzināt, kāpēc Latvijā ir tik augsts pievienotās vērtības nodoklis plaša patēriņa precēm — 18 procentu. Salīdzinoši Īrijā tas ir tikai četri līdz pieci procenti.
— Katrā valstī ir sava nodokļu iekasēšanas politika. Latvijā 18 procentu nodoklis ieviests jau 90. gadu sākumā. Šobrīd pēc Eiropas Savienības nosacījumiem katrai valstij iespējams izmantot divas nodokļu likmes. Latvijā tie ir 18 procentu plaša patēriņa precēm un pieci procenti, kuri piemēroti zālēm, grāmatām un turpmāk būs arī apkurei. Pagaidām nevaram ieviest nekādu citu likmi. Ja nolemjam nodokli samazināt, tad jādomā, kādā veidā kompensēsim nodokļu ieņēmumus. Tas ir politisks lēmums, ko, protams, iespējams arī pārskatīt, — saka Aigars Kalvītis.
Spēlēšanās smilšu kastē
Kādas izmaiņas vai jaunumi ir Latvijas administratīvi teritoriālās reformas gaitā?
— Turpinās tās realizācija. Šīs valdības laikā mēs apstiprināsim jauno novadu karti. Esmu pārliecināts, ka neilgi pēc Saeimas vēlēšanām reformu realizēs un nākamās pašvaldību vēlēšanas notiks jau pēc jaunā administratīvā iedalījuma, — saka Aigars Kalvītis.
Pēc viņa domām, nav iespējams strādāt pašvaldībai, kuras budžets knapi pārsniedz 100 000 latu, jo tā spēj tikai izmaksāt algas un kompensēt transporta izdevumus. Latvijā vajadzīgas liela mēroga pašvaldības, kuras var plānot savu attīstību un kļūt konkurētspējīgākas. Normāli būtu, ja pašvaldība pati būtu pietiekami stipra, lai garantētu savus kredītus, nevis tikai paļautos uz Valsts kasi, kuras aizdevumu apjoms ir ierobežots.
Grinberga lietai pielikts punkts
Žurnālisti atzina, ka pēc nesenās ministru maiņas ļoti strauji atrisināta Ojāra Grinberga iecelšana Ventspils brīvostas valdē. Kāpēc tā?
— Tāpēc, ka līdzšinējam ekonomikas ministram Krišjānim Kariņam nebija intereses šo jautājumu atrisināt. Viņam acīmredzot bija izdevīgs konflikts starp “Jauno laiku” un Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Kad kļuvām par mazākumvaldību, šīs lietas atrisinājums bija mūsu prestiža jautājums. Administratīvā procesa likumā ir konkrēti noteikts, kā jānoformē dokumenti. Cilvēku identificējošā pazīme dokumentā ir cilvēka dzīves vai darba vieta. Atšķirībā no citu ministriju pārstāvjiem, kurus arī iecēla Ventspils ostas valdē, Ojārs Grinbergs nekad nav strādājis Ekonomikas ministrijā, bet ir bijis Ventspils pilsētas domes deputāts. Tāpēc konkrētāk vajadzēja norādīt cilvēka identifikāciju, ko ministrs atteicās darīt, jo uzskatīja, ka visu paveicis pareizi. Šo kļūmi labojām, un valdības pārstāvis iecelts šajā amatā, — skaidro Ministru prezidents.
Japāņiem ir liela interese
Aigars Kalvītis informēja arī par valdības delegācijas neseno vizīti Japānā, kur atvērta arī Latvijas vēstniecība.
— Japānas uzņēmēji ar lielu interesi raugās uz mūsu reģionu. Uzņēmums “Toyota” gatavojas būvēt autorūpnīcu Sanktpēterburgā, bet “Nissan” — pie Maskavas. Līdz ar to japāņi vērtē Rīgu kā perspektīvu izejmateriāla tranzīta un noliktavu centru. Apmeklējām “Mitsubishi” ražotni, kuras vadītāji izskata iespēju investēt arī Latvijā. Bija ļoti svarīgi atvērt vēstniecību Japānā un radīt šajā valstī lielāku interesi par Latviju, — skaidro premjers.
Dalīs
biļetes
Pirms neilga laika kļuva zināms, ka ar valdības atbalstu daļa Latvijas skolēnu bez maksas saņems biļetes uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā. Premjers apstiprināja, ka paredzēts iegādāties 20 000 biļešu, un šāda rīcība ir bez jebkāda politiska “piesitiena”.
— Tas bija mans priekšlikums Latvijas hokeja federācijai, ņemot vērā citu valstu pieredzi, kur jau ir šāda prakse. Tādējādi skolēniem ir iespēja piedalīties šādā nozīmīgā notikumā. Tās ir biļetes, kuras nav pārdotas uz mazāk pieprasītām, bet, domāju, ne mazāk interesantām spēlēm. Mēs šīs biļetes varēsim iegādāties krietni lētāk. Sadarbībā ar rajonu izglītības pārvaldēm organizēsim to izplatīšanu, — informē Aigars Kalvītis.
***
Lielu postu Latvijā šobrīd nodara kūlas dedzinātāji, un arī valdībā domā par veidiem, kā šo neprātu ierobežot.
— Kūlas dedzināšana ir cilvēku bezatbildība — citādi to izskaidrot nevar. Lai cilvēki sāktu domāt par savas rīcības sekām, valdībai acīmredzot būs jāparedz stingrāki sodi un dedzinātājiem būs jāliek strādāt sabiedriskajos darbos vai pat piemērot brīvības atņemšanu. Ar vārdiem vien laikam nepietiks, — uzskata Ministru prezidents Aigars Kalvītis.
