Aizkrauklē notikušajā informatīvajā seminārā par Valsts atbalsta programmām uzņēmējiem no Eiropas Savienības struktūrfondiem piedalījās vairāk nekā 30 Aizkraukles rajona uzņēmēju un zemnieku.
Aizkrauklē notikušajā informatīvajā seminārā par Valsts atbalsta programmām uzņēmējiem no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem piedalījās vairāk nekā 30 Aizkraukles rajona uzņēmēju un zemnieku.
Noklausoties divas stundas garo skaidrojumu par atbalsta saņemšanas noteikumiem un dokumentācijas kārtošanu, uzņēmēji un zemnieki guva pārliecību, ka vieglāk naudu dabūt būs lielajiem uzņēmumiem un pašvaldībām. Mazajiem tas nebūs ne izdevīgi, ne pieņemami. Vislielākās grūtības sagādās gan projekta rakstīšana, gan sava kapitāla daļas ieguldījums, jo tā daudziem nav.
Staburaga pagasta padomes priekšsēdētāja Aina Ķīse:
— Man šis seminārs neko nedeva, žēl laika, kuru te nosēdēju. Sapratu, ka manai mazajai saimniecībai nekādu palīdzību nav ko gaidīt. Gribējām nodarboties ar kaut ko netradicionālu — audzēt vēžus vai dzērvenes. Mums ir dīķis, tā ka iespējas būtu. Tomēr, lai ņemtu kredītu, jāieķīlā viss īpašums, taču mūsu ģimene neriskēs.
Un cik sarežģīti ir rakstīt projektus! Tas iespējams tikai speciālistam, un viņam būs jāmaksā un jāgaida rindā. Manuprāt, mazajiem Eiropas naudu neredzēt.
Daudznozaru kompānijas “Daugava” komercdirektors Andris Rāviņš:
— Lielajām saimniecībām un uzņēmumiem, īpaši tiem, kuri piedzīvojuši “SAPARD” ugunskristības un zina, kā projekti veidojami, viss būs vienkāršāk. Projektus tagad piedāvās arī bankas un citas instances. Devīze ļoti saistoša — “Proti izmantot ES naudu!”. Protams, tas mums jāmācās, bet visam vajag laiku. Katra nokavēta diena tagad maksā naudu.
