Vairāk nekā divdesmit Aizkraukles rajona biškopju seminārā, kuru vadīja viens no šīs nozares profesionāļiem Andrejs Mizis, uzzināja jaunāko Eiropas Savienības finansiālā atbalsta ieguvē, medus ražošanā un bišu slimību apkarošanā.
Vairāk nekā divdesmit Aizkraukles rajona biškopju seminārā, kuru vadīja viens no šīs nozares profesionāļiem Andrejs Mizis, uzzināja jaunāko Eiropas Savienības finansiālā atbalsta ieguvē, medus ražošanā un bišu slimību apkarošanā.
Pētīs slimību izplatību
Andrejs Mizis stāsta:
— Pirmo reizi Latvijas biškopības biedrība saņēma finansiālu Eiropas Savienības atbalstu — 50 tūkstošu latu — un vēl tikpat daudz no Zemkopības ministrijas. Nauda paredzēta biškopības nozares attīstībai, tāpēc individuāli saimniecības tai pretendēt nevar. Biedrībā nolēmām šo naudu izlietot, lai noskaidrotu slimību izplatību bišu dravās visos Latvijas novados, kā arī lai salīdzinātu dažādu ārstniecisko vielu iedarbību varroatozes apkarošanā.
Saimniecībām tomēr ir iespējas Eiropas Savienības naudu saņemt arī individuāli. Tā kā arī biškopība ir lauksaimnieciska darbība, biškopji var pretendēt atbalstam daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai un saņemt tūkstoš eiro gadā piecus gadus pēc kārtas.
Fasē mājas virtuvē
Biškopji priecājas par jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, kuri nosaka medus izsviešanu, fasēšanu un glabāšanu mājas apstākļos. Iepriekš visiem biškopjiem, vienalga, cik bišu saimju dravā bija, medus apstrādē bija jāievēro vienādi noteikumi. Medu fasēt drīkstēja tikai vietās, kur tas atļauts. Tas nozīmē, ka biškopim bija jāmaksā kādam citam, lai viņa dravā iegūto medu salietu burciņās, vai atbilstoši stingriem noteikumiem pašam jāiekārto fasēšanas telpa.
Tagad biškopji sadalīti divās grupās. Tiem, kuri iegūst līdz vienai tonnai medus gadā, sagatavot medu pārdošanai Latvijas teritorijā ir krietni vieglāk, to var darīt mājās. Medu izsviest un fasēt var kaut savas mājas virtuvē, vienīgi medus apstrādes laikā tur nedrīkst darīt neko citu, un šai telpai jāatbilst elementāriem sanitārajiem noteikumiem.
Lielākā problēma ūdens kvalitāte
Jaunie noteikumi “mazajiem” biškopjiem dzīvi atvieglo tikai saistībā ar šīm telpām, un ietaupīt var tikai fasēšanā. Visi pārējie nosacījumi ir tādi paši kā ikvienam un maksā tikpat. Arī tiem, kuri saražo līdz tonnai medus gadā, jāveic medus analīzes, jāizgatavo etiķetes, ko līmēt uz burciņām, saimniekam vajadzīga sanitārā grāmatiņa, jānodrošina ūdens, ko izmanto medus apstrādē, kvalitāte.
Tieši ūdens daudziem ir vislielākā problēma. Ūdenim, kuru biškopis medus apstrādes procesā izmanto kaut vai roku mazgāšanai, jāatbilst dzeramā ūdens kvalitātei. Vietās, kur ūdeni piegādā centralizēti, tas jau ir dzeramais, un ikvienas pašvaldības komunālās saimniecības uzņēmumā par to var saņemt izziņu. Grūtāk ūdens kvalitāti nodrošināt, ja to ņem no akas.
Gan daudz, gan maz medus ieguvējiem produkta nogādāšanai tirgū Pārtikas un veterinārajā dienestā jāsaņem atļauja autotransportam pārtikas pārvadāšanai.
Jāiztiek ar tirgu un uzpircēju
Andrejs Mizis biškopjus mudināja: “Lai ietaupītu naudu, arī medu pārdodot, un neatdotu tirgus vietu citiem, biškopjiem vajadzētu apvienoties kooperatīvā. Tas ļautu pircējam piedāvāt lielāku medus daudzumu.”
Uz to gan biškopji raugās visai skeptiski. Nesen dibinātajai “Medus aģentūrai”, kurā darbojas arī Aizkraukles rajona bitenieki, savam produktam vietu veikalu plauktos iekarot nav nemaz tik viegli. Par medus pārdošanu lielveikalos individuāli mēģināja vienoties arī daži lielākie rajona medus ražotāji, taču sarunas beidzās neveiksmīgi. Tas nozīmē, ka viss pašu ziņās. Mājas apstākļos iegūtu medu var pārdot kaimiņiem, tirgū vai uzpircējam kannās, un pagaidām tas ir visreālākais pārdošanas veids.
