Sveiks uz Jaunā gada sliekšņa!
Ja godīgi, es Jaunā gada tuvošanos nevaru lāgā sajust, jo man ļoti pietrūkst sniega. Domāju, tev arī. Bet jātic vien kalendāram, vēl tikai dažas dienas un būs jau 2015. gads. Parasti cilvēki gada nogalē izvērtē, kāds bijis aizejošais gads. Šoreiz mums to uztic Pērses pamatskolas lietišķās mākslas un literārās jaunrades pulciņa dalībnieki. Savukārt 12 gadu vecā Liāna Rēzija Megne uzbūrusi “Ziemas pasaku”. Viņa un Pērses skolas jaunrades pulciņa dalībnieki redakcijā var saņemt balvu.
Novēlu Tev šogad labi atpūsties, bet nākamā gada sākumā uzzīmē zīmējumu vai uzraksti vēstuli, kā sagaidīji Jauno gadu. Pastāsti arī, vai Tevi apciemoja Ziemassvētku vecītis. Tavus zīmējumus un vēstules gaidīšu līdz nākamā gada 10. janvārim. Mana adrese: Runčukam Punčukam laikraksta “Staburags” redakcijā, Lāčplēša ielā 4, Aizkrauklē, LV-5101. Kad sūti vēstuli, neaizmirsti uzrakstīt, kā Tevi sauc, cik Tev gadu un kur Tu dzīvo.
Liāna Rēzija Megne
Ziemas pasaka
Togad rudens ilgi staigāja pa pasauli ar saviem dubļainajiem zābakiem. Gandrīz katru dienu lija un pūta auksts un nemīlīgs vējš.
Ziemassvētku vecīša namā valdīja steiga un rosība. Lielā grāmata, kurā rūķi atzīmēja katra bērna gaitas gada garumā, bija pierakstīta gluži pilna. Šeit bija sarakstīti visi bērnu labie un ne tik labie darbi. Noglabātas bērnu vēstules Ziemassvētku vecītim. Līdz Ziemassvētkiem bija atlikušas tikai divas nedēļas un lielie dāvanu maisi gluži pilni gaidīja to brīdi, kad viņus cels lielajās kamanās. Rūķus bažīgus darīja tikai fakts, ka vēl arvien nebija sniega. Ziemassvētku vecītis sasauca rūķu sapulci, lai nolemtu, kā rīkoties. Bez sniega kamanas neslīdēja, un ziemeļbrieži nebija piedabūjami doties ceļā. “Mēs nevaram pieļaut, lai bērni paliktu bez dāvanām, kādam ir jādodas pie Ziemasmātes noskaidrot, kas īsti noticis,” svinīgi piecēlies, sacīja pats galvenais rūķis. Pēc ilgiem strīdiem un spriedelēšanas tika nolemts, ka ceļā dosies Galvenais rūķis un Mazais rūķītis.
Bet viltīgā žurka, kas slepeni mita Ziemassvētku vecīša namā, bieži samainīja vietām bērniem domātās dāvanas. Tāpēc gadījās, ka lelli saņēma zēns, kurš bija vēlējies bruņumašīnu, bet mašīna tika meitenei, kura bija sapņojusi par lelli ar gariem, gaišiem matiem. Jā, žurka vecīša namā darīja daudzas nelabas lietas. Padzirdējusi, ka rūķi grasās doties pie Ziemasmātes, žurka ļoti satraucās. Vairāk par visu viņa nevarēja ciest sniegu, jo tad viņas pelēkais kažoks bija redzams jau pa gabalu. Un tādēļ viņa nolēma ātri uzmeklēt Slapjdraņķi. Neviena nemanīta, naktī viņa klusi izlavījās no Ziemassvētku vecīša nama. Tagad tikai ātrāk atrast Slapjdraņķi! Žurka skrēja, cik ātri vien spēdama. Un kāda necerēta laime — turpat pie lielā grāvja jau viņš sēdēja, kājas ūdenī mērcēdams un svilpodams jautru dziesmiņu. Žurka vienā elpas vilcienā viņam izstāstīja visu, ko bija dzirdējusi rūķu sapulcē. To noklausījies, Slapjdraņķis manāmi sapīka, viņam nemaz negribējās doties prom un dot vietu ziemai un sniegam. Negribīgi uztrausies kājās, viņš pasauca Lietu un Miglu.
Pašā rīta agrumā Ziemassvētku vecīša namu pameta arī abi rūķi. Viņi apņēmīgi devās ceļā uz ziemeļiem. Labu gabalu gājuši, ceļinieki nemanīja, ka visapkārt bija savilkusies balta necaurredzama migla. Taku vairs nevarēja saskatīt, un kājas bija sākušas grimt brūnos lipīgos dubļos. Iet kļuva arvien grūtāk, viņi vairs nesaprata, uz kuru pusi jāiet, un apjukuši apstājās. Te pēkšņi kā no zemes izaugusi viņu priekšā nostājās liela pelēka žurka. Savas mazās sarkanās actiņas uz riņķi šaudīdama, viņa pieglaimīgi sacīja: “Es zinu, kurp jūs ejat. Mani sūtīja Ziemasmāte, lai es jums parādītu ceļu. Nāciet man līdzi, un es jūs aizvedīšu tieši pie viņas. Abi ceļa gājēji ļoti nopriecājās un sekoja žurkai, kura teciņiem vien devās uz priekšu. “Ātrāk, ātrāk,” žurka steidzināja, “tā mēs vēl nokavēsim Ziemassvētkus.” Labu gabalu gājuši, rūķi atjēdzās slīkšņainā purvā. Arī žurka pēkšņi pazuda, tikai tālumā atskanēja ņirdzīgi smiekliņi. “Ko nu darīt? Viņa mūs ir ievilinājusi purvā un pametusi,” skumji sacīja Mazais rūķis. Galvenais rūķis neko neatbildēja, bet cītīgi rakājās pa kabatām. “Urrā!” viņš priecīgi iesaucās, paceldams gaisā kompasu. “Tagad es zinu, uz kuru pusi jāiet.” Un apņēmīgā solī viņi devās taisni uz ziemeļiem. Ceļā viņi pavadīja veselas trīs dienas. Slapjdraņķis viņus centās aizkavēt, sūtīdams tiem gan stipru lietu un vēju, bet rūķi apņēmīgi turpināja ceļu.
Trešās dienas vakarā viņu priekšā ziemeļblāzmas izgaismota cēli izslējās Ziemasmātes pils. Piegājuši pie durvīm, ceļinieki pieklauvēja, bet neviens nenāca atvērt. Brīdi uzgaidījuši, viņi nolēma doties iekšā. Un ko viņi tur ieraudzīja — Ziemasmāte vēl gulēja savu vasaras miegu. “Nu tik viņa steigšus jāmodina,” sacīja Galvenais rūķis. Pamodusies Ziemasmāte palūkojās apkārt: “Vai, laikam būšu aizgulējusies, pēdējā laikā cilvēki groza pulksteņus uz priekšu un atpakaļ, man būs sajucis laiks,” viņa sacīja un piecēlās, “nu tik steigšus pie darba.” Un viņa sapurināja savus baltos palagus. Zemi pārklāja balts un pūkains sniegs. “Ziemassvētki tomēr būs!” uzgavilēja rūķi.
Pērses pamatskolas lietišķās mākslas un literārās jaunrades pulciņa dalībnieku zīmējumi un pārdomas par aizvadīto gadu
Tieši 2014. gadā, aizbraucot uz “Līčiem”, suns Džeris mani vairs neaiztika, bet pieņēma kā savu draugu. Varēju nest malku mājās bez bailēm.
Šajā gadā, braucot ar riteni, man iesita elektriskais gans. Tas arī bija šī gada sliktākais notikums.
Dendijs Rudzons, 2. klase
◆ ◆ ◆
Man ļoti svarīgi, lai vecāki ir man tuvumā, blakus. Šajā gadā tētim darbs bija tālu. Satikāmies tikai brīvdienās. Tas mani sabēdināja. Šajā gadā esmu daudz kur izklaidējusies Rīgā. Arī ciemošanās pie krustmātes man ļoti patika.
Līga Riekstiņa, 2. klase
◆ ◆ ◆
Šajā gadā man uzlabojās mācību sekmes. Interesanti ar draugiem veidojām sniegavīrus. Slikto es ātri aizmirstu, tāpēc gads atmiņā ir tikai ar labo.
Krista Lašinska, 2. klase
◆ ◆ ◆
Sliktākais — šajā gadā mēs klasē esam nesavaldīgi, strīdamies, pat kaujamies.
Labākais — tā kā es esmu saimniecisks, tad arī šīs lietas man interesē. Bija patīkami aizbraukt uz Rīgu, veikalu “Depo”.
Adrians Sogomanjans, 2. klase
◆ ◆ ◆
Skolā labi gāja mācībās. Ieguvu augstas balles. Zīmēšanā tapa skaisti darbi. Jautri pavadīju ar draugiem ārā brīvo laiku un uzcēlu sniegavīru. Slikto notikumu nebija, ja bija, tad tie bija maznozīmīgi.
Megija Milne, 2. klase
