Jaunās zvaigznes Dzintara Čīča koncerts notika arī Aizkraukles pagasta kultūras namā. Mazais sabilietis Latvijas mūzikā sasniedzis rekordu — vēl nevienam dziedātājam 11 gadu vecumā nebija izdots savs soloalbums.
Jaunās zvaigznes Dzintara Čīča koncerts notika arī Aizkraukles pagasta kultūras namā. Mazais sabilietis Latvijas mūzikā sasniedzis rekordu — vēl nevienam dziedātājam 11 gadu vecumā nebija izdots savs soloalbums.
Ieskauj fanu pulks
Dzintaru Čīču daudzi sauc par brīnumbērnu, un viņa sniegums patīk gan lieliem, gan maziem. Pēc koncerta Aizkrauklē mazo čigānzēnu ieskāva apsveicēji un autogrāfu kārotāju pulks. Puķu bija sadāvināts tik daudz, ka Dzintars tās knapi spēja noturēt. Aizkrauklē ne pēc visiem koncertiem vērojama tāda aina.
Šo to interesantu par Dzintaru “Staburagam” pastāstīja viņa vokālā pedagoģe Ilze Čaunāne un menedžeris Aivars Maķevics. Zēns iepriekšējā naktī tikai piecos no rīta atgriezās mājās pēc “Gada mūzikas balvas” pasniegšanas ceremonijas un jau drīz mēroja aptuveni divsimt kilometru garo ceļu uz Aizkraukli, tāpēc jutās noguris.
Pirmās vietas konkursos
Dzintars dzīvo Sabilē un mācās 4. klasē. Viņš ir Talsu kluba “Visbija” popgrupas solists, dzied tajā divus gadus. Uz mēģinājumiem brauc divas reizes nedēļā un katru reizi strādā aptuveni trīs stundas.
Ilze Čaunāne stāsta:
— Zēns ir ļoti darbspējīgs. Viņam vajadzīga tikai neliela atpūta, un atkal varam darboties tālāk. Grūtāk, protams, ir šādā gadījumā, kad koncerti vai lielāki pasākumi ir divas dienas pēc kārtas.
Dzintars piedalās dažādos konkursos. Pirmais lielākais bija Raimonda Paula rīkotais “Jaunā zvaigzne”. Tad uzvara bērnu “Eirovīzijas” Latvijas atlases konkursā un devītā vieta Dānijā. Vēlāk — uzvara “Šlāgermūzikas aptaujā”, tikko saņemta “Gada mūzikas balva” nominācijā “Labākais albums bērniem”. Viņš uzvarēja arī konkursā “Putnu bērni” Rīgā, bet otrais bija Polijā kādā starptautiskā bērnu mūzikas festivālā, kur bija pārstāvētas 36 valstis.
Pauls un Račs dāvina dziesmas
Pieaugušo — slavenu Latvijas mūziķu — vidū Dzintars jūtas diezgan labi, “Šlāgermūzikas aptaujas” noslēgumā Ventspilī viņš uzsauca sveicienu Aivaram Lembergam un “Gada mūzikas balvas” pasniegšanas ceremonijā ar Fredi apsprieda meitenes.
Dzintara vokālā pedagoģe stāsta, ka zēnam patīk dažādi mūzikas žanri, taču tuvākas ir romantiska stila dziesmas. Arī albumam pats izvēlējās Raimonda Paula un Guntara Rača dziesmas, kuras viņam ir saprotamas un tuvākas zēna mentalitātei. Divas dziesmas — “Sapņu zirgs” un “Nāc un dziedi” — ir īpaša dāvana Dzintaram. “Sapņu zirgu” viņam dāvinājis Raimonds Pauls, otru — Guntars Račs. “Sapņu zirgs” ir Dzintara mīļākā dziesma. Ja kāds viņam lūdz ko nodziedāt, vienmēr atskan šī dziesma. Tās ugunīgā melodija ļoti labi atbilst Dzintara mentalitātei.
Sapnis kļūt par dziedātāju
Martā Dzintaram sākās koncerttūre pa visu Latviju. Tā ir kā pateicība klausītājiem, kuri atbalstīja viņu bērnu “Eirovīzijā” un “Šlāgermūzikas aptaujā”. Aizkraukle gan koncerttūrē nav iekļauta, jo koncerts nesen bija.
Kas vajadzīgs, lai jaunā zvaigzne pie Latvijas mūzikas debesīm spīdētu ilgstoši? Čaunānes kundze domā, ka viss atkarīgs no reklāmas un plašsaziņas līdzekļu attieksmes, kā arī no ieguldītā darba un paša zēna vēlmēm. Dzintars vēlas kļūt vienīgi par dziedātāju. Viņu interesē arī basketbols, futbols, zēns apmeklē karatē pulciņu, un arī tas viņam labi padodas.
Viss atkarīgs no atbalstītājiem
— Latvijā ir ļoti daudz talantīgu bērnu dažādās jomās. Taču, lai viņiem pavērtos ceļš uz virsotni, vajadzīga nauda. Turīgi vecāki, pašvaldība vai atbalstītāji. Viņu varbūt ievēros, bet, ja nebūs atbalsta, tā arī paliks savā skolā, klubā vai kultūras namā. Arī mums pirms diviem gadiem bija līdzīga situācija. Dzintara skolotāja mums stāstīja, ka viņš ir talantīgs un perspektīvs zēns, taču nāk no ģimenes, kura pati nespēj apmaksāt dziedāšanas nodarbības, ceļu uz mēģinājumiem, nemaz nerunājot par skatuves tērpiem un ierakstiem studijā, — atceras Dzintara menedžeris Aivars Maķevics.
Talsu klubs “Visbija” riskēja un ņēma Dzintaru savā paspārnē. Sākumā viņam un māsai, kura zēnu pavadīja, apmaksāja gandrīz visu. Maķevica kungs atzīst, ka ieguldītie līdzekļi nav bijuši velti, jo zēns neilgā laikā sasniedzis pat vairāk, nekā bija cerēts.
