Ai, kā man gribētos sev sapīt divas bizes Un pieglausties tik cieši, cieši klāt!
Ai, kā man gribētos sev sapīt divas bizes
Un pieglausties tik cieši, cieši klāt!
Un tad, kad brīži dzīvē man ir grūti,
Es vienmēr saucu tavu vārdu, māt!
Un pateicībā skūpstu tavas rokas,
Tās raupjas, bet man ļoti maigas šķiet,
Es atkal gribētu būt mazā meitenīte,
Kas, pieķērusies tev pie rokas, iet.