Ēdot pankūkas un dzerot tēju, dziedot un rotaļājoties, aizkrauklieši aizvadītās nedēļas nogalē pavadīja ziemu un, sagraujot sniega cietoksni, pavēra ceļu pavasarim. Aizkrauklē pirmoreiz tik plaši svinēja senos slāvu svētkus — Masļeņicu.
Ēdot pankūkas un dzerot tēju, dziedot un rotaļājoties, aizkrauklieši aizvadītās nedēļas nogalē pavadīja ziemu un, sagraujot sniega cietoksni, pavēra ceļu pavasarim. Aizkrauklē pirmoreiz tik plaši svinēja senos slāvu svētkus — Masļeņicu.
Latvijā daudzviet svin Masļeņicu, nesen šie svētki notika arī Brīvdabas muzejā Rīgā, bet Aizkrauklē tik plaši kā šogad tie rīkoti pirmo reizi. Svētkus organizēja Aizkraukles krievu kopiena “LAD” sadarbībā ar Aizkraukles 1. vidusskolu, Aizkraukles novada domi un pilsētas kultūras namu.
Masļeņica ir seni un plaši slāvu svētki, kurus svin septiņas dienas pirms lielā gavēņa. Šajās dienās parasti rīb tamburīni, skan akordeoni, visi ģērbjas košās drēbēs. Šoreiz par līksmību gādāja krievu senioru ansambļa “Maļinovij zvon” dziedātāji, tērpušies spilgtās drānās. Bērni varēja vizināties zirga kamanās, bet lielākie piedalīties dažādās atrakcijās — spēkoties, vilkt virvi.
Šajos svētkos tauta pavada apnikušo ziemu un līksmi sagaida pavasari. Aizkrauklē lielisku priekšnesumu par šo tēmu bija
sagatavojuši 1. vidusskolas jaunieši un viņu skolotāji.
Pirmā gan Ziemu nomainīt ieradās viltus pavasara vēstnese, kura savu īstenumu mēģināja pierādīt ar Kaščeja Nemirstīgā izdotu izziņu. Tā kā viņu atmaskoja, viltniecei bija jāatkāpjas, dodot ceļu īstajai pavasara vēstnesei, kura notikuma vietā ieradās izrotātās zirga kamanās.
Viena no galvenajām Masļeņicas tradīcijām ir pankūku ēšana. Pankūkas ir saules simbols — apaļas un dzeltenas. Aizkraukliešiem pankūkas bija sagādājis Modra Melngalvja individuālais uzņēmums, kā arī kafejnīca “Solo”, ievārījumu un medu sarūpēja svētku rīkotāji, bet tēju vārīja Aizkraukles rajona slimnīcas virtuves darbinieces. Vēl siltās un garšīgās pankūkas ātri pazuda aizkraukliešu mutēs.
Masļeņicas laikā ir jāizklaidējas, katru dienu jāiet ciemos vai jāuzņem ciemiņi. Ir daudz jāēd, jo šiem svētkiem seko lielais gavēnis līdz pat Lieldienām. Jāizmanto pēdējās ziemas dienas un jābrauc ar ragaviņām, jādzied častuškas un jājokojas. Masļeņicas pēdējā dienā dedzina salmu lelli, kura simbolizē ziemu, un tas nozīmē, ka to pavada līdz nākamajam gadam. Arī aizkrauklieši, sadedzinot salmu lelli un sagraujot sniega cietoksni, pavēra ceļu pavasarim.
Aizkraukles krievu kopienas “LAD” valdes priekšsēdētājs Viktors Ivančikovs stāsta, ka pēdējā Masļeņicas diena ir arī piedošanas svētdiena, kad ikviens lūdz piedošanu tiem, kuriem reiz nodarījis pāri, un pats piedod citiem.
