Aizkraukles pagasta “Dansteros” kopā ar māti, māsu un draugiem rīt vārdadienu svinēs Mārtiņš Rudzītis — brašs zemessargs un aizrautīgs mednieks. Lai arī nupat nosvinēta 30 gadu jubileja, viņš pagaidām vēl ir brīvs puisis.
Aizkraukles pagasta “Dansteros” kopā ar māti, māsu un draugiem rīt vārdadienu svinēs Mārtiņš Rudzītis — brašs zemessargs un aizrautīgs mednieks. Lai arī nupat nosvinēta 30 gadu jubileja, viņš pagaidām vēl ir brīvs puisis.
Zosis sagādā pats
— Mārtiņdiena mūsmājās ir gada vislielākie svētki, jo rudens darbi padarīti un raža novākta. Pats parasti nomedīju meža zosis. Māte zosis pilda ar cita medījuma gaļu, piemēram, brieža vai aļņa. Vienu zosi ēdam mājās, otru nesu saviem kolēģiem zemessardzē, — stāsta Mārtiņš. Zosis sarūpētas laikus, tā ka cienasts būs arī šoreiz.
Mārtiņš Rudzītis ir aizkrauklietis, jo “Dansterus” savulaik nopircis jau viņa vectēvs, tēvs saimniecību paplašinājis, bet pēc viņa aiziešanas mūžībā nu visi vīru darbi veicami Mārtiņam.
Aizrauj karavīra dzīve
Mārtiņš kopš 1991. gada iesaistījies zemessardzē. Tagad viņš ir zemessardzes 55. kājnieku bataljona apgādes nodaļas autotehniskais intendants. Viņa ziņā ir bataljona nodrošināšana ar tehniku, tās iegāde un aprūpe.
— Man patīk karavīra dzīve, jo tā ir aizraujoša. Zemessardzē daļēji iestājos arī tāpēc, ka padomju armijas dienests mani vairs neskāra, bet militāras lietas vienmēr interesējušas, — atzīst Mārtiņš.
Apgūst vācu valodu
Aprīlī un maijā Mārtiņš Rudzītis bija praksē vācu—franču bataljonā pie Šveices un Francijas robežas. Šajās mācībās Mārtiņš no Latvijas bijis vienīgais zemessargs. Lai nokļūtu kursos, uzņēmīgais puisis deviņus mēnešus Rīgā mācījies vācu valodu. To jaunais zemessargs apguvis labi, jo mācībās, manevros un sarunās ar vācu karavīriem visu bez grūtībām sapratis.
Medī kopš bērnības
Mārtiņa lielā aizraušanās ir medības. Uz mežu viņš devies jau zēna gados, jo tēvs ņēmis līdzi medībās. Pats pirmo stirnu āzi nomedījis 18 gadu vecumā. Šajos gados nošauts daudz mežacūku, zaķu, lapsu, jenotu.
Nomedīto zvēru kažokādas Mārtiņš dāvina mātei, māsai un draudzenēm. Pats gan atzīst, ka galvenais neesot medījums, bet process — gaidīšana, ieklausīšanās dabas klusumā, zvēru vērošana. Puisim ļoti patīk šaut arī ūdensputnus. Līdz šim nav nomedīts ne lācis, ne vilks, bet kolektīvi nošauts lūsis.
Grib saticīgu ģimeni
Mārtiņš cilvēkus pieņem tādus, kādi viņi ir, jo arī pats neesot ideāls. Gadoties paļauties un uzticēties cilvēkiem, kuri to nav pelnījuši. Labsirdības dēļ tāpēc dažkārt nākoties nožēlot.
Viens no Mārtiņa nākotnes nodomiem ir apprecēties. Viņš gribētu, lai sieva būtu skaista, bet vienkārša, lai būtu abpusēja mīlestība un uzticība. Lai veidotos ģimene, kurā valdītu miers un saticība.
