Japānā tiek svinēti mārtiņrožu ziedēšanas svētki.
Japānā tiek svinēti mārtiņrožu ziedēšanas svētki. Kāpēc to nedarīt arī mums?
Lielziedu mārtiņrozes ir daudzgadīgi augi, kas jāatjauno ik pēc 1—3 gadiem atkarībā no šķirnes. Izveidotas šķirnes gan griezto ziedu ieguvei, gan audzēšanai parkos un dārzos.
Mārtiņrozes ir viskrāšņāk ziedošās rudens puķes, tām ir liela ziedu krāsu dažādība. Arī ziedkopas mārtiņrozēm ir dažādas — tās var būt lodveida, cirtainas, plakanas, pildītas, līdzīgas margrietiņu ziediem. Pēc ziedu daudzuma mārtiņrozes iedala vienzieda (lielziedu) un sīkziedu jeb zaru mārtiņrozēs. Zaru šķirnes audzē krūmā ar visiem sānpumpuriem, ziedu lielums 2—12 cm. Zema auguma šķirnes izmanto āra apstādījumiem, savukārt gara auguma (80—90 cm) — griezto ziedu ieguvei.
Ieteicams audzēt agrās šķirnes
Mārtiņrozes ir tipiski īsās dienas augi, tāpēc tās uzzied rudenī, dienai saīsinoties. Agrajām šķirnēm ziedpumpuri veidojas, kad dienas garums ir 14—16 stundu.
Latvijas klimatiskajiem apstākļiem ir derīgas tikai gaismas un temperatūras mazprasīgas agri ziedošas šķirnes. Agrajām šķirnēm ziedēšana sākas pat jūlija beigās, augustā. Katru gadu tā var mazliet atšķirties, ņemot vērā laika apstākļus.
Bagātīgi mēslo augsni
Mārtiņrozes stāda saulainā, no valdošajiem vējiem aizsargātā vietā (vējš var izlauzīt trauslos dzinumus). Veselīgu mārtiņrožu augšanai vajadzīga ūdenscaurlaidīga, pietiekami mitra, labi iestrādāta, organiskām vielām bagāta mālsmilts augsne (pH 5,5—6,5). Organisko mēslojumu labāk dot iepriekšējai kultūrai. Pavasarī pirms augu izstādīšanas vienā kvadrātmetrā augsnes iestrādā 50 g superfosfāta un 30 g kālija sulfāta, slāpekli dod papildmēslojumā.
Āra mārtiņrozes ir intensīvi augoši un sala izturīgi augi — tos grūti pārmēslot. Vislabākos rezultātus dod papildmēslošana četros termiņos:
* augšanas sākumā — ar slāpekli,
* intensīvās augšanas fāzē — ar slāpekli un kāliju,
* ziedpumpuru veidošanās sākumā — ar slāpekli, fosforu, kāliju,
* ziedēšanas laikā — ar fosforu, kāliju.
(“Dārza Pasaule”)
***
Fakts.
* Mārtiņrozes ir viens no vecākajiem kultūraugiem, kas audzētas aptuveni pirms 3000 gadu. Pirmās ziņas par mārtiņrozēm rodamas Ķīnas filosofa Konfūcija rakstos.
* Japānā mārtiņrozes ievestas no Korejas mūsu ēras 4. gadsimtā un kļuva par Japānas nacionālajām puķēm. Sākot ar 889. gadu, katru gadu oktobrī Japānā rīko nacionālos mārtiņrožu svētkus.
* Precīzu ziņu par mārtiņrožu šķirņu introdukcijas sākumu Latvijā nav. Vecos katalogos tas datēts ar 19. gadsimta otro pusi. Tagad mārtiņrozes audzē visā pasaulē.
