Šodien, Mārtiņos, beidzas veļu un sākas sala laiks. Dienu starp starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem senlatvieši svinēja, kaujot gaili, bet vēlāk, mācoties no vācu muiž-kungiem — zosi.
Aizkraukles puses saimniecībās šos lielos un skaļos putnus bieži nesastapt, bet Daudzevas dzelzceļa stacijas priekšniecei Līgai Mirošņikai Seces pagasta saimniecībā “Jaunsalas” ir samērā plaša izvēle. Starp vairākiem desmitiem mājputnu var izvēlēties ne tikai brangu zosi, bet arī pavisam melnu gaili.
Spītējot, šķiet, nesavienojamam — māja meža vidū un putnu audzēšana — “Jaunsalās” draudzīgi sadzīvo daudzi desmiti dažādu šķirņu vistu, pīļu, kā arī pāvu pāris. Divkājainos lidotājus uzmana suņi un kaķi. Šī pasakai līdzīgā vieta ir trīs pagastu — Sunākstes, Daudzeses un Seces — krustcelēs. Putnu saimniece Līga stāsta, ka no piecpadsmit gadiem, kopš viņas ģimene te dzīvo, putnus audzē četrus. Viņai tā ir sirdslieta, ģimenē jaunākajiem — vieta, kur atpūsties un apgūt pirmos praktiskos soļus, piemēram, uzzināt, ka olas “neaug” veikala plauktā, bet, lai pie tām tiktu, sākumā jāpabaro vista, vēlāk jāaiziet uz kūti pēc olas, un tikai tad to var vārīt vai cept.
Putni uz “Jaunsalām” vesti no dažādām Latvijas vietām, un tagad mājas apkārtnē skraida, dzied, lidinās Indijas skrējējpīles jeb pudeļpīles, zviedru zilās pīles, Baškīrijas pīles, muskuspīļu pāris, Džersijas gigantvistas, Saseksas vistas, mandarīnpīles, pērļu vistiņas. Viens no eksotiskākajiem iemītniekiem — Indonēzijas šķirnes Ayam Cemani gailis. Viņš ir melns, sākot no knābja līdz pat gaļai un asinīm. Te arī pāvu pāris — Rodžers un Tīna. Augumā lielākie šajā raibajā barā ir pelēko zosu pāris.
Radu un draugu bērniem īpaši tuvi ir glaudāmie truši. Tā saimniece sauc vairāku šķirņu garaušus, kas ir pieradināti pie cilvēkiem un ļaujas paņemt rokās.
Vai Mārtiņdienā par vienu spārnoto draugu šajā sētā kļūs mazāk? Līga teic, ka pāris gadu vecajām zosīm ļaus turpināt sargāt augumā mazākos, bet kāda vista, iespējams, būs svētku galdā. ◆
