Sēlpils pagasta “Purenos” saimnieko Mārtiņš Purens ar sievu Madaru. Sētsvidū lepni izslējies ozols, kas tur iestādīts 1926. gadā un ir iemīļota ģimenes fotografēšanās vieta kopīgos svētkos. Mārtiņdienas priekšvakarā Purenu ģimene stāsta par savu ikdienu, par grūtībām, ko lauku ļaudīm nākas pārvarēt, un par to, ka viņu lielākā bagātība ir ģimene.
Audzējis arī tulpes un ķiplokus
“Tēvs ar vectēvu atgriezās no emigrācijas, nopirka zemes pleķīti, iztīrīja to no aizaugušajiem krūmiem un pamazām sāka saimniekot. Gada laikā abi uzcēla kūti un māju, iekopa saimniecību. Atceros, kā tēvs reizēm teica: kamēr citi līgojuši, viņi cēluši māju,” stāsta Mārtiņš Purens.
Dzīvē izmēģināti dažādi darbi, jaunībā sapņojis kļūt par mežsargu, bet dzīve pavērsās tā, ka lielākā daļa mūža aizvadīta, apstrādājot zemi, nodarbojoties ar piena un gaļas lopkopību. Izmēģinājis ķiploku audzēšanu, vedot tos pārdot pat uz Murmansku, bijis laiks, kad tulpju audzēšana nodrošināja iztiku, kādu laiku strādājis arī par autovadītāju. “Kolhozā negribēju strādāt, pēc vairākiem Rīgā pavadītiem gadiem pārliecinājos, ka pilsētas dzīve nav domāta man, tāpēc atgriezos dzimtas mājās un sāku saimniekot,” atceras Mārtiņš Purens.
Dārzā izaug viss
Viņš bija arī viens no pirmajiem Breša zemniekiem, jo 1989. gadā dabūja 28 hektārus zemes zemnieku saimniecības “Pureni” dibināšanai. Tagad ģimene apsaimnieko ap 86 hektāriem zemes. Sākumā saimniecībā bija vien dažas govis, ganāmpulks pamazām palielinājās, un ir bijis laiks, kad saimniecībā ir pat 70 ragulopu. Šobrīd kūtī ir 30 — puse slaucamo govju, puse jaunlopu. Laukos izaug kartupeļi, burkāni, sīpoli un citi dārzeņi, daļu pārdod, pārējais paliek pašu galdam.
“Man nekad nav gribējies dzīvot pilsētā un pamest iesākto tāpēc, ka tas ir grūti. Laukos ir jāstrādā, un tas ir jāpieņem. Man patīk lauki, tikai zemnieka dzīvi vieglāku darītu stabilitāte, kaut kāda nojausma par to, kas mūs sagaida nākamgad. Ja varētu plānot un rēķināties, cik izdosies nopelnīt pēc gada, tad būtu krietni vieglāk,” teic Mārtiņš.
Čīkstēt nav laika
Apstāties un čīkstēt par to, ka laukos grūti izdzīvot, Purenu ģimenei nav laika — izaudzināti seši bērni — Una, Artūrs, Dace, Oskars, Laura un Jānis. Četri vecākie dzīvo patstāvīgi, jaunākajiem vēl jāpalīdz nostāties “uz kājām”. Ikdienā “Purenos” ar vecvecākiem dzīvo mazmeita Laine. “Mārtiņš vienmēr gribējis daudz bērnu, viņam patīk liela ģimene, tāpēc mūsmājās kņada un bērnu balsis ir ierasta lieta. Tagad jāgaida mazbērni, jo māja ikdienā klusa, bērni brauc ciemos vien nedēļas nogalē,” stāsta Mārtiņa sieva Madara. Brīvajā laikā Mārtiņš labprāt dodas medībās, ir Staburaga pagasta mednieku kolektīva biedrs.
Jaunākais dēls Jānis ir lielākais palīgs saimniecībā, un vecāki cer, ka viņš būs tas, kurš turpinās iesākto zemnieku saimniecībā, lai gan darbos iesaistās arī pārējie. Mazmeita Laine iemācījusies stūrēt traktoru un šoruden no lauka mājās atvedusi visus kartupeļus.
Pie vārda jau pieradis
No Mārtiņdienas tradīcijām Purenu ģimenē cenšas ievērot to, ka pēc Mārtiņdienas zemei jāļauj atpūsties un nedrīkst strādāt zemes darbus. Mārtiņš gan piebilst, ka ne vienmēr tas izdodas. Par savu vārdu no bērnības atceras, ka tas droši vien iedots vectēvam par godu, jo arī viņš bija Mārtiņš: “Bērnībā par savu vārdu nebiju sajūsmā, gribējās, lai man ir pazīstamāks vārds, piemēram, Jānis. Tagad jau esmu mierā, skan labi.”
Agrāk, kad bērni bijuši mazi, Purenu ģimene cepa Mārtiņdienas zosi, rīkoja svinības ar rotaļām un dziesmām, jo meita Dace parasti uzņēmās svētku rīkošanu. Šogad vārdadienu atzīmēs ģimenes lokā, jo vienmēr priecājas par bērnu ciemošanos “Purenos”.
Uzziņa
Vārda “Mārtiņš” skaidrojums
Pirmais tips.
Nervi viņam ir kā no dzelzs. Šis Mārtiņš ātri tuvojas mērķim. Uzplaukst kā puķe labā zemē. Godkārs, jo sapņo par karjeru.
Otrais tips.
Vientuļnieks un melanholiķis ar mākslinieciskām interesēm. Bieži vien viņam uzmācas pagurums, depresija, mokoša apziņa, ka naudasmaks nevar būt tik biezs, lai varētu lolot mīļotu cilvēku.
Trešais tips.
Jokupēteris un ļaužu uzjautrinātājs. Dzīvi bauda pilniem malkiem, nerēķinoties ne ar ko.
www.vardunozime.lv
Laika zīmes
Mārtiņi ir novembra galvenie svētki. Ap 10. novembri arī Mārtiņa tirgi. Ja Jurģis (23. aprīlis) iezīmēja zemes darbu, pieguļas un ganu laika sākumu, tad Mārtiņi pretēji — visa tā nobeigumu. Nedēļu, kurā iegadās Mārtiņdiena, sauc par Mārtiņa nedēļu. Šīs nedēļas Piektvakars nozīmē Veļu laika beigas. Ar Mārtiņu vakaru sākās Budēļu (Čigānos iešanas) laiks, kas turpinās līdz pat Metenim (17. februāris).
Ticējumi. Ja Mārtiņos salst — Katrīnas (25. novembris) un Andreji (30. novembris) būs slapji, tajos līs. Ja nedēļā ap Mārtiņiem ir atkušņi — visa ziema būs ar atkušņiem. Ja Mārtiņi ir skaidri — ziemā būs sali, bet kopumā sagaidāms labs gads. Ja ap Mārtiņiem ir skaidras mēness naktis — būs skaidrs siena laiks. Mārtiņu nedēļā lācis dodas uz ziemas guļu un pamodīsies tikai Pavasara Mārā (25. marts).
