Tautas ticējumi vēsta – lai gads būtu auglīgs, vajadzīgs sauss marts, mitrs aprīlis un pavēss maijs. Un vēl: kaķis, kurš marta saulītē sildās, aprīlī līdīs uz krāsns; cik martā miglainu, tik vasarā lietus dienu.
Tautas ticējumi vēsta – lai gads būtu auglīgs, vajadzīgs sauss marts, mitrs aprīlis un pavēss maijs. Un vēl: kaķis, kurš marta saulītē sildās, aprīlī līdīs uz krāsns; cik martā miglainu, tik vasarā lietus dienu.
Astroloģiski, tātad arī pēc senču tradīcijām, Lieldiena šogad būtu svinama 20. martā. Bet tā kā Saulgrieži ir vakarā, tad īstais Lieldienu saullēkts, kad avotā mute jāmazgā, kalna galā saulē jāskatās un arī jāmazgājas pret austrumiem tekošā ūdenī (tas veiksmei, skaistumam, veselībai un laimei), ir 21. marta rīts. Cik nu saglabājušās, senās tradīcijas vēsta, ka šajā dienā (dienās, jo Lieldienas, tāpat kā Ziemassvētki, svinētas trīs dienas – šogad tātad tas būtu jādara 20., 21. un 22. martā) mugurā noteikti jāvelk jaunas, vēl nevalkātas drēbes, vienalga, kādā krāsā. Tāpat esot jādara alus un jāveic visas labi zināmās izdarības ar olām. Arī šūpošanās šajā dienā īsti vietā – kā citādi no kukaiņiem vasarā atkausies?
Izcila Kustoņu (Kukaiņu) diena ir Bindus diena – 21. marts. Tāpat kā citās Kukaiņu dienās, arī šajā nedrīkstēja neko mājās nest, īpaši – žagarus, lai mājās nenāktu čūskas. Tāpat šajā dienā agri jo agri jāceļas.
Ar Kazimira dienu – 24. martu – saistītais ticējums: šajā dienā atlidojot cīruļi.
Ievērojamākā marta svētku un iezīmju diena – Pavasara Māra – 25. marts. Tā ir diena, kad pamostas lācis. Arī šajā dienā agri jāceļas, un, tāpat kā citās kukaiņu dienās, nedrīkst neko nest mājās, jātīra mājas un lopu kūtis, īpaši nosacījumi – jādara viss, lai veicinātu kāpostu augšanu. Proti, jātin kamoli, jāvāra un jāēd klimpas un kāpostu ēdieni. Šajā dienā, ēdot vakariņas, vairs neiededz uguni, ļaujot tai atpūsties. Māras dienā koki sajūtot sāpes, tādēļ ne cirvi, ne zāģi cilāt nedrīkst. Vēl vairāk, šajā dienā jāgodā ābeles, kaut vai tām uzsienot pa krāsainam dzīparam. Māras dienā arī zīlējami precinieki, piemēram, ar putniem. Ja pirmo meita no rīta ierauga gaili (senais nosacījums vēsta, ka jāvēro mēslu čupa), meita dabūšot biznesmeni (vai arī politiķi); ja zvirbuli – kalpu, tātad – algota darba veicēju; ja žagatu – šuvēju; ja vārnu – valsts darbā strādājošu, arī policistu; ja kauķi – mācītāju; ja sīli – baņķieri; ja dzeni – dakteri; ja zīlīti – lauku uzņēmēju. Nu bet, ja meita pirmo ierauga vistu, būs vien jāpaliek šajā gadā vecmeitās.
Māras dienā arī prognozējams laiks: proti, kāds tas ir šajā dienā, tāds būs vēl 40 dienu. Kāda Māra, tāds – rudens. “Ja ragavas neapgāž deviņas dienas pirms Māras, ar tām būs jābrauc vēl deviņas dienas pēc šīs dienas.
***
Slapja Māra pareģo slapjas jūlija dienas.
Kāpostu Māras naktī jāliek ola uz staba gala: ja čaula nepārsalst, būs silts pavasaris.
Māras dienā brokastīs vāra biezputru un iztīra skursteņus.
Māras dienā ar pūpoliem jāper visi ogu krūmi, tad būs daudz ogu.
Māras dienā govīm mazgā muguru ar brandavīnu, lai tās labi pienu dotu.
Gavēņa piektdienā ābelei jāuzkar vīriešu bikses, tad būs daudz ābolu.
Gavēņa laikā nedrīkst bļaut, jo tad piebļauj savu nelaimi.
(“Latviešu tautas ticējumi”)
