Zaļās, vēl sīkās bērzu lapas, dzeltenās narcišu galviņas purina noskumis vējš, atnesot bēdu ziņu.
Zaļās, vēl sīkās bērzu lapas, dzeltenās narcišu galviņas purina noskumis vējš, atnesot bēdu ziņu. Mūsu Sergejevna… Tā mēs visi jūs saucām. Mīlot, bet varbūt ne vienmēr darba steigā un aizņemtībā paspējot apciemot, apjautāties par daudz ko. Un labi, ka bijām jūsu 80. jubilejā, kopā atceroties baltās un nebaltās dienas.
Jūsu garajā, grūtajā mūžā bijs viss — tas sākās ar zinātkāras Medicīnas institūta studentes gaitām, kuras pārtrauca karš. Sanitārā soma, hospitāļi, neizbraucamie ceļi. Rezultātā — iedragāta veselība. Liela pieticība un iecietība pret cilvēkiem. Skarbais rūdījums, tik ļoti noderīgs smagajā ātrās medicīniskās palīdzības feldšeres ikdienā. Ilgus gadus jūs bijāt pirmā Aizkraukles ātrās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja — no pirmajām HES celtniecības dienām. Zinoša, visas procedūras labi protoša. Jūs bijāt cilvēcīga un laba darbaudzinātāja mums, kuriem darba stāžs mērāms divos, trijos, dažiem — pat četros gadu desmitos. Paralēli pamatdarbam prasmīgi vadījāt Aizkraukles rajona Sarkanā Krusta nodaļu. Skolēnu un pieaugušo sanitāro kopu un posteņu mācības un sacensības bija jūsu ziņā. Jūs bijāt ļoti gaidīta donoru pasākumos visos pagastos.
Nekad novārtā nepalika ģimene. Bijāt rūpīga un gādīga sieva, māte un vecmāmiņa. Tikai tādu jūs pazinām mēs visi. Par galveno dzīvē uzskatījāt labu izglītību. Jūs vienmēr ļoti priecājāties par Ingrīdas un Gundas panākumiem, arī Osvalds garus gadus bija ļoti prasmīgs autovadītājs ātrajā medicīniskajā palīdzībā.
Gandarījumu un prieku deva vaļasprieks — dārzs, kura ziedošie augļukoki un rūpīgi koptās zemenes ik pavasari jūs gaidīja. Nu dārzā smaržīgās neļķes noziedēs bez jums.
Sakām paldies un noliecam galvas jūsu mūžam.
Izvadīšana 15. maijā pulksten 13 no Aizkraukles kapu kapličas.
Aizkraukles slimnīcas kolektīvs un kolēģi Aizkraukles ātrajā medicīniskajā palīdzībā
