Šajā laikā masu informācijas līdzekļi raksta — lai izdzīvotu šajā šausmīgajā pandēmijas laikā, visiem ir jāvakcinējas pret Covid-19. Dzirdu, ka daudzi ir pret to, jo tas esot grūti un kaitīgi, ka jauniem cilvēkiem pēc tam bērni nedzimšot un rodoties visādas nelaimes.Man ir 90 gadu, esmu pirmās grupas invalīds, neredzīgs un nespēju pārvietoties. Gribu pastāstīt, kā es vakcinējos. Mēs ar sievu pieteicāmies vakcinācijai pie savas ģimenes ārstes Anitas Urbanovičas. Viņa uzreiz noteica gan pirmās, gan otrās potes datumu un laiku. Pēc tam, būdama ļoti laipna, ieradās pie mums mājās kopā ar visu savu komandu — ģimenes ārsta palīgu un medmāsu. Pārbaudīja mūsu veselību un iešpricēja pirmo devu. Pēc tam tikpat precīzi ieradās otro reizi un iešpricēja otru devu. Pēc pirmās potes sievai paaugstinājās temperatūra un viņa juta sāpes, bet man nebija nekādu problēmu. Pēc otrās potes nekādu problēmu nebija ne man, ne sievai. Būdami veci un nespējīgi, esam izdzīvojuši un ceram, ka arī turpināsim dzīvot, jo esam nodrošinājušies pret saslimšanu ar drausmīgo vīrusu, kas nogalinājis jau tūkstošiem cilvēku.
Gribu pateikt paldies dakterei par laipno attieksmi pret mums — pārvietoties nespējīgajiem vecajiem ļaudīm. Iesakām arī citiem vakcinēties, lai būtu pasargāti no saslimšanas!
