Pēc daudzu TV kanālu pieslēguma mana māja vairs nav mana drošā pils. Varu nokļūt dažādos laikos un vietās, bet drošības sajūta mazinās.
Jau ilgāku laiku slepkavo Midsomerā. Vai tur vēl kāds ir palicis dzīvs? Slepkavo ziemeļos, Vallahā… Briti pēc “Brexit” laupa pēdējo gaišo cerību, stāstot par nāvi paradīzē. Modē mākuši viduslaiki. Zīlnieces raujas vaiga sviedros, pareģojot nākotni. Aklas večas gaišredzībā cenšas pārspēt Vangu. Ekstrasensi risina visas problēmas, pat sarunājas ar aizgājējiem. Tiek noņemti lāsti, ļaunā acs, pieburti un atburti brūtgāni, kodēti veiksmei. Kā cilvēciņi var neticēt, ja uzradies tik daudz “brīnumdaru”, kas pārspēj jebkuru zinātni? Tādam mērķim, cerot uz izdošanos, novadu nežēlo.
Kad sāk maršēt esesieši un atskan fīrera ķērcošā balss, uznāk bailes, ka viņi iesoļos istabā, steigā jāmeklē drošs patvērums. Optimisma dzirksti dod iedzīvotāji džungļos. Ne viņiem vajadzīgs apģērbs, ne Alpu dakteris un medmāsa Bežija, ne lupata mutei priekšā. Bet viņas melo arvien labāk, kas noved pie šķiršanās.
Svētkos humora mirkļus sagādā dullā Paulīne un Mirttante, bet citādi tukšums vien. Tālrādi var mest laukā.
