“Māja klusā vietā, trīs istabiņas. Ir kamīns, banketu zāle, lauku pirts, telšu vietas, var makšķerēt, ogot un sēņot,” tā par atpūtas iespējām ģimenes brīvdienu mājā “Pilkalnes muiža” Pilskalnes pagastā rakstīts ceļvedī “Zemgale.
“Māja klusā vietā, trīs istabiņas. Ir kamīns, banketu zāle, lauku pirts, telšu vietas, var makšķerēt, ogot un sēņot,” tā par atpūtas iespējām ģimenes brīvdienu mājā “Pilkalnes muiža” Pilskalnes pagastā rakstīts ceļvedī “Zemgale. Praktiskā informācija tūristiem”.
Viesi dzīvo kalpu mājā
Atpūtas vieta “Pilkalnes muiža” izveidota vēsturiskā vietā, kur reiz tiešām bijusi muiža. Viesu telpas ierīkotas muižas kalpu mājas vienā galā, otrā galā dzīvo paši saimnieki — Irma un Valdis Tomsoni. Senatnīgā stilā veidotas arī viesu uzņemšanai domātās telpas. Vienkāršs interjers, kurā kā īpaša “odziņa” ir senlaiku mēbeles un interesants noformējums. Remontējot telpas, griestiem noņemts vecais apmetums, un zem tā atklātas pāris gadsimtu vecas pārseguma sijas, kas atjaunotas un nu lieliski iederas kopējā interjerā.
“Pilkalnes muižas” saimnieks Valdis Tomsons stāsta, ka svinību zālē viesības var rīkot grupai līdz 40 cilvēkiem, bet pārnakšņot var nedaudz vairāk kā desmit cilvēku. Neliela atpūtas vieta iekārtota vecajā manteļskurstenī. Te ieklāta grīda no veciem ķieģeļiem, novietots koka sols un uzmūrēts kamīns. Sākotnēji telpa bija domāta smēķētājiem, lai aukstā laikā nav jāiet ārā. Taču viesiem tur tik ļoti patīk, ka pēc viesību svinīgās daļas viņi bieži vien sapulcējas tieši manteļskurstenī. Arī tie, kuri nepīpē.
Pirmo reizi lauku pirtī
Interesants stāsts ir par pirti. Tā uzbūvēta dažus desmitus metru no Neretiņas upes, kuras otrā krastā jau ir Lietuva. Tā ir kokā darināta kārtīga lauku pirts, taču izrādās, ka tieši tā ir lielākā problēma. Latvijā pieņemtie sanitārie noteikumi vienādas prasības nosaka gan publiskajām pirtīm, gan lielo viesu namu pērtuvēm, gan mazām lauku pirtiņām. Visās kā vienā iekšā jābūt tualetei un dušas telpai, flīzētām grīdām. Valdis Tomsons piebilst, ka nelielai lauku pirtij tā ir pārmērīga prasība. Viņš cer, ka drīzumā šo problēmu varēs atrisināt, jo organizācija “Lauku ceļotājs” izstrādājusi programmu ar atvieglotiem kritērijiem mazajām pērtuvēm. Jācer, ka to atzīs un apstiprinās arī valdībā. Tomsoni netālu no pirts izrakuši dīķi, kurā pēc pēršanās var izpeldēties.
Reiz “Pilkalnes muižā” viesojusies jauniešu grupa, kurā bija pārstāvji no astoņām valstīm. No koka darinātu pirti daudzi redzēja pirmo reizi un sākumā pat baidījās tajā iet. Dažs no viņiem vispār pirtī nekad nebija pēries. Ar bijību spēruši pirmos soļus pērtuvē, bet vēlāk karsēšanās un pēršanās process tik ļoti iepaticies, ka nolīgto pāris stundu vietā viņi pirtī pavadījuši visu vakaru. Par kādām gan flīzēm un modernām labierīcībām var runāt, ja daudzus šeit pievilina tieši šis dabiskums un pirmatnīgums.
Meklē labumus citur
Lai izzinātu ko vairāk par saviem viesiem, “Pilkalnes muižas” saimnieki aicina viņus viesu grāmatā ierakstīt, no kurienes ieradušies un kur guvuši informāciju par atpūtas vietu. Galvenais izziņas avots ir informācija internetā, kā arī citu ceļotāju atsauksmes. Pagājušajā gadā “Pilkalnes muižā” ieradās ciemiņi no 15 valstīm un dažādiem Latvijas novadiem. Valdis Tomsons atzīst, ka brauc ļoti dažādi cilvēki no tuvām un tālām vietām, taču vietējo no Aizkraukles rajona praktiski nav. Tā jau tas ir, ka meklējam skaisto un neparasto citur, tikai ne paši savās mājās. Gadījies arī pa kuriozam. Reiz naktsmājas pieteikusi ārzemju velotūristu grupa, un Tomsoni gaidījuši ierodamies pulciņu jauniešu, bet atbraukuši pensionāri tā ap 70 gadiem.
Aizsargājams kukainis Pilkalnes parkā
Cilvēki, kuri šeit ierodas, tiecas pēc miera un klusuma. Tikai vienu reizi viesi jautājuši, vai atpūtas vietā ir arī spēļu automāti, un saimnieki atbildējuši, ka nav un nebūs. Pilskalnieši telpas parasti izīrē tikai vienai grupai, lai cilvēki viens otram netraucētu. “Pilkalnes muižā” reizēm apmetas arī dabas, putnu un kukaiņu pētnieki. Nesen pazīstamais ornitologs Māris Strazds šajā pusē gredzenojis melnos stārķus, bet kukaiņu pētnieki trijos parka kokos atraduši lapu koku praulgrauzi. Tas atzīts par 2006. gada kukaini un Latvijā sastopams tikai apmēram simts vietās. Nu skaidri zināms, ka viens no pasaulē aizsargātākajiem kukaiņiem mīt arī “Pilkalnes muižas” parkā.
Tomsoni sākuši kopt parku ap māju, taču ārzemju viesi aizrādījuši — visa Eiropa ir sakopta, izpļauta, bet mēs gribam ieraudzīt dabisku vidi. Tāpēc Irma un Valdis daļā parka atstāja gan kritušos kokus, gan krūmus un saaugušo zāli. Ārzemnieki labprāt dodas šajos brikšņos putnus klausīties un kukaiņus pētīt.
Neilgajā laikā kopš Tomsoni nodarbojas ar viesu uzņemšanu, viņiem jau izveidojies neliels pastāvīgo klientu loks. Ir cilvēki, kuri regulāri brauc uz Pilskalni sagaidīt Jauno gadu. Garāmbraucot muižā iegriežas ceļotāji, kuri te reiz bijuši akcijas “Apceļosim Latvijas muižas un pilis” laikā. Nu pilskalnieši pieteikušies avīzes “Diena” rīkotajā akcijā “Apceļosim Latviju”.
***
IZZIŅA.
Pilskalnes muižas kungu māja gāja bojā Otrā pasaules kara laikā. Šobrīd tās apbūvi veido kalpu māja, saimniecības ēka un klēts, kurā saglabājusies unikāla graudu žāvēšanas krāsns. 20. gadsimta sākumā ar iedzelteniem ķieģeļiem apmūrētas 18. gadsimtā celtas ēkas. Vienīgi kalpu māja, tagadējais saimnieku miteklis, celta vēlāk. Būves ieskauj skaists parks ar dižkokiem.
