Svētdien Kokneses evaņģēliski luteriskajā baznīcā grūti bija brīvu vietu atrast — uz mācītājaValda Baltruka pateicības dievkalpojumu, kas veltīts 30 kalpošanas gadiem, bija pulcējušies cilvēki no malu malām — Rīgas, Krapes, Jumpravas, Madonas, Kokneses, Aizkraukles…
Nekur gan nav publiskoti tādi dati, bet, iespējams, tik ilgi vienā draudzē nav kalpojis neviens mācītājs. Valdis Baltruks bija ļoti saviļņots par kuplo sveicēju pulku un atcerējās, ka šeit ieradies kā Teoloģijas fakultātes students. Pirmais dievkalpojums Koknesē notika pirms 30 gadiem 21. maijā saulainā novakarē katoļu dievnamā. Tā tēma bija Jēzus vārdi no Jāņa evaņģēlija: “Mieru es jums dodu, un savu mieru es jums atstāju!” Un šos vārdus viņš nesis visos šajos gados. Sveicēju vidū bija arī divas kundzes, kas bija piedalījušās viņa pirmajā dievkalpojumā.
“Visvairāk es baidos no svētajiem, un tāds es nekad nebūšu, galvenais ir būt cilvēkam un starot tā, lai starojums sasilda arī citus,” saka Valdis Baltruks.
Pēc sveikšanas ceremonijas nelielā intervijā “Staburagam” viņš vairākkārt uzsver, ka mīl visus cilvēkus un varbūt arī tāpēc izjutis tik daudzu cilvēku mīlestību. “Mans pateicības dievkalpojums jau nav veltījums vienam cilvēkam, tas ir domāts visiem mums kopā, jo — kas gan ir ģenerālis bez armijas, un kas es būtu bez draudzes? Cilvēku ceļ pamats, un mans pamats ir mana draudze.”
Mācītājs kā kārtīgs grāmatvedis uzskaita visus savus dievkalpojumus. Trīsdesmit gados viņš novadījis 6812 dievkalpojumus, iesvētīti, nokristīti, salaulāti vairāki simti cilvēku. Tā ir viņa misija. “Es domāju, ka te ir mana īstā vieta,” sacīja mācītājs, un ziedu un smaidu kokteilis svētdien šiem vārdiem bija apliecinājums. ◆
