Jaunas daudzdzīvokļu mājas nedaudz būvē tikai lielpilsētās, bet laukos un mazpilsētās — gandrīz neceļ.
Jaunas daudzdzīvokļu mājas nedaudz būvē tikai lielpilsētās, bet laukos un mazpilsētās — gandrīz neceļ.
Esošās ēkas labāk vai sliktāk, atkarībā no rocības, pārsvarā apsaimnieko pašvaldības uzņēmumi. Ik pa brīdim tie paaugstina īres vai apsaimniekošanas maksu, bet dzīvokļu īrnieku vai īpašnieku ienākumi nepalielinās, toties pieaug maksājumu parādi. Tāpēc pašvaldības uzņēmumiem nepietiek naudas ēku remontiem.
Reālāk domājošie dzīvokļu īpašnieki dibina kooperatīvās sabiedrības, kuras rūpētos par dzīvojamo māju kārtību un remontiem, tādējādi pagarinot to “mūžu” vēl par daudziem gadiem. Latvijā nodibināta arī Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību asociācija, kurai izdodas pilnveidot arī likumdošanu, lai aizstāvētu dzīvokļu īpašnieku tiesības.
Aizkraukles rajonā dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību ir maz — divas Aizkrauklē un viena Jaunjelgavā. Neretā vienu daudzdzīvokļu māju apsaimnieko viena dzīvokļa īpašniece, kura noslēgusi pilnvarojuma līgumu ar Neretas pagasta padomi. Aizkrauklē individuālais uzņēmums “Kamene” iecerējis pilsētniekus rosināt aktīvāk dibināt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības.
Pāri birokrātijas valnim
Pirmā Aizkraukles rajonā un viena no pirmajām Latvijā jau 1997. gadā 4. februārī nodibināta dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Draudzība”. Tajā apvienojušies Aizkraukles pilsētas Draudzības krastmalas 3. nama 45 dzīvokļu īpašnieki. Kooperatīvu dibināja un joprojām vada viens no šī nama dzīvokļu īpašniekiem pensionārs Nikolajs Grīnvalds.
Kad sabiedrību dibināja, bija jūtama liela pašvaldības nepatika, nācās saskarties ar veselu birokrātijas sistēmu, kamēr izstrādāja statūtus un sabiedrību reģistrēja.
Māja sakārtota
Sešos gados, kopš “Draudzība” strādā, deviņstāvu namam sakārtota fasāde, ieliktas skaistas koka ārdurvis, apmainīti ūdens stāvvadi, arī pagrabā ūdens krāni nomainīti, lifts tik kapitāli atjaunots, ka var kalpot vēl desmit gadu, un nupat mājai uzklāts jumts.
Pie Grīnvalda kunga konsultējas daudzu kooperatīvo sabiedrību vadītāji no visas Latvijas, brauc ārvalstu viesi. Viņa veikumu novērtējuši zviedri, holandieši un dāņi. Uzņemta arī dokumentālā filma, kuru nesen redzējām televīzijas raidījumā par Aizkraukles namu apsaimniekošanu.
Nikolajs Grīnvalds pēc profesijas ir finansists. Ļoti labi prot aprēķināt, cik maksās remontdarbi, kā arī sameklēt labus un lētus materiālus un godprātīgi strādājošas firmas, kuras remontdarbus izdara kvalitatīvi un ātri. Daudz sirmais kungs paveic pats, jo celtniecības darbi ir viņa vaļasprieks.
Maksā mazāk, padara vairāk
Liekot santīmu pie santīma, sakrājas tūkstoši, un tad arī ieplānoto var realizēt. Interesanti, ka pašvaldības uzņēmuma “Lauma A” mājās dzīvojošajiem aizkraukliešiem īres vai apsaimniekošanas maksa ir 17 santīmu par kvadrātmetru, bet Draudzības krastmalas 3. nama iedzīvotājiem par santīmu mazāk — 16 santīmu. Mēnesī par nama apsaimniekošanu kooperatīvā sabiedrība iekasē 312 latu. Viena dzīvokļa īpašniece nemaksā kooperatīvam, bet gan “Laumai A”. Pērn kooperatīva ieņēmumi bija 3725 lati.
Kooperatīvo sabiedrību “Draudzība” vada valde, bet tās darbu pārbauda pašu ievēlēts revidents Laimonis Tomaševskis. Sabiedrībai ir četri algoti darbinieki — valdes priekšsēdētājs pēc nodokļu atrēķināšanas mēnesī saņem 20 latu, grāmatvede — 17, sētniece — 13, atkritumu konteinera apkopēja — 10 latu. Šīs algas ir ļoti pieticīgas. Apsaimniekošanas maksas parādnieku mājai nav, jo visi maksā godprātīgi.
Izvēlas labus meistarus
— Ja kaut kas jāremontē, pats svarīgākais ir izvēlēties labus darba veicējus. Esmu apzinājis daudzas firmas un zinu, ko no kuras var prasīt. Ilgi pētīju un konsultējos ar daudziem speciālistiem, līdz mājas jumta maiņai izvēlējos SIA “Grīdiķis” no Rīgas. Šī firma to veica par 1561, 87 latiem, savam darbam dodot 10 gadu, bet jumta materiālam — 15 gadu garantijas laiku. Ar jumta uzklāšanu trīs vīri tika galā nedēļas laikā. SIA “Grīdiķis” ne tikai labi strādāja, bet arī firmā “Balta” jumtu apdrošināja par 100 000 latiem.
Tāpat sameklēju labu lifta remonta speciālistu, jo lifta pārbaude jāveic reizi gadā. Par vienreizēju tā pārbaudi jāmaksā 25 lati, bet par pilnīgu pārbaudi — 205 lati, — stāsta Nikolajs Grīnvalds.
“Kašķi” var meklēt arī baznīcā
Rūpējoties par kārtību mājā un tās apkārtnē, Grīnvalda kungam par lifta bojāšanu, papīru un citu atkritumu nomešanu nākas aizrādīt palaidnīgiem bērniem. Gudri vecāki par to viņam pasaka paldies, bet citi ņem ļaunā. Un tad Grīnvalds kļūst par ienaidnieku, kuru grūti paciest.
— Puikām pēc aizrādījuma patīk mani kaitināt, bet reiz kādai astoņus gadus vecai meitenītei pateicu, ka liftā nedrīkst vizināties un jautāju, kur varu satikt viņas mammu? Meitene nopietni atbildēja: “Apsolu, ka vairs tā nedarīšu, un es savu solījumu pildīšu, tāpēc mammu nav ko traucēt!”. Arī es apsolīju viņai ticēt un mātei nestāstīt. Šķīrāmies kā draugi, un konfliktu vairs nav, tādi bērni man patīk, — saka Grīnvalda kungs.
Iekšēju nesaskaņu dēļ tapusi pat dažu iedzīvotāju vēstule Aizkraukles novada domei, kurā lūgts māju atkal pārņemt pašvaldības uzņēmumam, jo viņiem Grīnvalda kunga saimniekošana neesot pa prātam. Domē lūgums nav atbalstīts, un nu paši rakstītāji ir nokaunējušies. Kad dažiem no viņiem jautāju, vai patiesi domā, ka Grīnvalds ir slikts saimnieks, neviens to neapgalvoja. Esot pārsteigušies. Lai viņu uzvārdus neatklājot…
Nikolajs Grīnvalds to ļaunā neņem. Viņš grib sameklēt sev labu vietnieku un doties atpūtā, jo rit jau 82. gads. “Kad būšu māju sakopis tā, ka vismaz desmit gadu nebūs jāremontē, mierīgu sirdi kļūšu tikai par pensionāru, bet neviens manā vietā nevēlas uzņemties kooperatīvās sabiedrības vadību, — atzīst Grīnvalda kungs.
Sadusmojas un nodibina kooperatīvu
Otra dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība Aizkrauklē “Jaunceltnes 43” reģistrēta 2001. gada 15. martā, par tās valdes priekšsēdētāju strādā Anatolijs Treikališs. Viņa aprūpē ir piecstāvu nams ar 56 dzīvokļiem, no kuriem pieci nav privatizēti.
Šīs mājas iedzīvotāji savlaik tā sadusmojušies par augsto īres maksu (17 santīmu par kvadrātmetru), kuru “Lauma A” iekasē, bet mājai nekādus remontus neveic, ka nolēmuši dibināt savu kooperatīvo sabiedrību un saimniekot paši. Anatolijs Treikališs vienbalsīgi izraudzīts par valdes priekšsēdi, un pēc dokumentācijas nokārtošanas patstāvīgā saimniekošana sākusies. Treikališa kungam alga “uz papīra” ir 45 lati, māju apsaimnieko arī sētniece (Ls 35), dokumentāciju pārzina grāmatvede (Ls 35), bet par elektrību un remontdarbiem atbild elektriķis un remontstrādnieks (katram pa Ls 10). Kāpņutelpas kopj paši iedzīvotāji pēc noteikta grafika.
Sāk ar mazumiņu
Kad nedaudz iekrājās nauda, mājas saimnieks sāka ar logu un durvju remontu, salaboja eņģes, pielika rokturus un iestikloja izsistos logus. Nu nauda krājas jumta remontam. Vecais jumts tik slikts, ka piektajā stāvā lielākās lietavās ūdens ieplūst dzīvokļos. Vislabākais būtu skārda klājums. Tam nepieciešami vismaz četri tūkstoši latu. Jāsiltina bēniņi, veicami arī citi darbi.
— Vislielākais ieguvums atsevišķai saimniekošanai ir tas, ka tagad pats regulēju siltuma piegādi, tāpēc mūsu mājas iedzīvotāji par apkuri nepārmaksā. Esmu veicis aprēķinus un stingri raugos, lai nebūtu nekādu pārmaksu, kā tas bija līdz kooperatīvās sabiedrības nodibināšanai, — stāsta Treikališa kungs.
Parādniekus izprot
Daži parādnieki šajā mājā tomēr ir, bet sabiedrības valde pret viņiem izturas ar sapratni. Cilvēki maksā, kad ir darbs un nauda, bet, kad darbs zaudēts, parādi atkal sakrājas. Arī šajā kooperatīvā visas finansiālās darbības pārbauda revidents, katrs iedzīvotājs var saimniekam pajautāt, cik naudas ir, un kur to izlietos. Par to lemj arī iedzīvotāju kopsapulcēs.
Šajā mājā dzīvo arī daži neapzinīgi suņu un kaķu saimnieki, tā ka bez sadzīviskām domstarpībām neiztikt. Tomēr mājas iedzīvotāji, kuriem jautāju, vai kooperatīvs labāk saimnieko un vai ir kādas pretenzijas pret tā vadītāju, apgalvoja, ka viss kārtībā, Treikališs ir prātīgs un kārtīgs vīrs.
Pats saimnieks gan par to tikai pasmaida, jo nesen saņēmis kādu anonīmu vēstuli, kurā kritizēta viņa darbība. Vēstule apspriesta arī kopsapulcē. Iedzīvotāji jau tāpat zinot, kurš tās autors, blēņas vien tur bijušas. Ja būtu kas prātīgs, nevajadzētu rakstīt anonīmi, varot taču izrunāties atklāti un visas domstarpības risināt kopīgi.
Lielākā sabiedrība —”Liepas”
Kopš 2001. gada 2. maija Jaunjelgavā darbojas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Liepas”, kurā apvienotas četras daudzdzīvokļu mājas, kopā 90 dzīvokļu. Par kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētāju te rosīgi strādā Raimonds Niedra, kungs cienījamos gados. Pēc profesijas kinomehāniķis, kurš gandrīz četrdesmit gadu jaunjelgaviešiem rādījis kino. Nu “Liepas” Aizkraukles rajonā ir lielākā dzīvojamo māju apsaimniekotāju kooperatīvā sabiedrība.
Redzot, ka pašvaldība māju saglabāšanā neko nedara, Niedras kungs ierosinājis iedzīvotājiem veidot kooperatīvo sabiedrību. Pats Aizkrauklē mācījies dzīvokļu apsaimniekotāju kursos un saņēmis sertifikātu. Ar savu ierosinājumu vērsies Jaunjelgavas domē, kur saņēmis atbalstu. Domes priekšsēdētājs Jānis Krūmiņš pat lūdzis uzrakstīt, ko mājām nepieciešams darīt, varbūt dome palīdzēšot, bet nekāda palīdzība tā arī nav saņemta.
Paaugstina apsaimniekošanas maksu
Pirms četras dzīvojamās mājas pārtapa par kooperatīvo sabiedrību, apsaimniekošanas maksa bija 5,5 santīmi par kvadrātmetru, tāpat kā visur citur Jaunjelgavā. Tomēr drīz vien Niedras kungs saprata, ka ar šādu naudu saimniekot nevarēs, tāpēc šogad kopsapulcē “Liepu” apsaimniekotāji nolēma apsaimniekošanas maksu palielināt līdz 8 santīmiem par dzīvojamās platības kvadrātmetru.
— Daudziem dzīvokļu īpašniekiem tas nepatīk, bet, ja gribam mājas saglabāt un ierīkot arī autonomo apkuri, nauda vajadzīga, — uzskata Niedras kungs.
Daudz paveikts
Līdz šim daudz izdarīts arī ar pieticīgajiem līdzekļiem, galvenokārt gan tāpēc, ka gandrīz visus darbus dara pats saimnieks. Mājām atjaunotas ārdurvis, sakārtoti ventilācijas skursteņi, pielaboti arī jumti, vienam namam pārkrāsoti balkoni, sakopta māju apkārtne.
Līdz šim rīkotas apkārtnes sakopšanas talkas, tomēr daudzi dzīvokļu īpašnieki tajās nav piedalījušies. Šopavasar Niedras kungs sarunājis trīs bezdarbniekus, kuri divās dienās māju pagalmus sakopuši. Katram samaksāti trīs lati dienā, ar visiem nodokļiem — Ls 4,50.
“Liepu” māju apkārtne izceļas ne tikai ar zaļu zālīti un labi koptiem košumkrūmiem un kokiem, bet arī skaistām puķudobēm, kuras ierīko paši iedzīvotāji. Niedras kunga sieva audzē dažādus puķu stādus, kuru pietiek, lai dobēs puķes ziedētu no agra pavasara līdz pirmajam sniegam. Viņai palīdz arī citas puķaudzētājas.
Atalgojums nav liels
Par četru māju aprūpi “Liepu” valdes priekšsēdētāja mēnešalga ir Ls 60 (bez nodokļu atskaitīšanas), tikpat arī grāmatvedei, elektriķim — Ls 30, sētniecei — Ls 45.
— Mājas no sabrukšanas paglābsim pamazām vien, vienu pēc otras labi izremontējot. Kad būs pašiem sava katlumāja, arī par apkuri būs jāmaksā mazāk, jo saruks siltuma zudumi. Vecā katlumāja jau savu laiku nokalpojusi, — stāsta Niedras kungs.
Patlaban arī parādnieku nav daudz, kādi trīs ilgstoši nemaksātāji, kuriem parāds ap 120 latu. Ja cilvēkiem nav darba, jāsaprot, ka arī maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem nevar nokārtot. Niedras kungs pazīst katru ģimeni un ar cilvēkiem saprotas samērā labi. Viņš pats ir strādīgs un kārtīgs, tāpēc grib, lai arī katra dzīvokļa īpašnieks rūpētos ne tikai par savu dzīvokli, bet arī par visu māju kopumā.
Priecē kāpņutelpu tīrība. Vairākās vietās uz palodzēm daudz puķpodu, bet tajās, kur puķu nav, kāpnes tīras, lai arī kosmētiskais remonts vajadzīgs visur. Kāpnes iedzīvotāji slauka un mazgā paši. Viņi tad arī jūtas kā saimnieki, ko nevar teikt par daudzām vairākdzīvokļu mājām, kuras pieder pašvaldībai.
Enerģiska saimniece
Nedaudz savādāka daudzdzīvokļu nama apsaimniekošana ir Neretā, kur Jaunsudrabiņa ielas 3. namā viena no dzīvokļu īpašniecēm Sandra Orlova apņēmusies būt par mājas saimnieci, ar pašvaldību noslēdzot pilnvarojuma līgumu. Nu jau gads, kopš viņa tur saimnieko. Par savu darbu Orlovas kundze saņem atlaides komunālo pakalpojumu maksājumiem. Mājā ir 36 dzīvokļi, un apsaimniekošanas maksa — 13 santīmu par kvadrātmetru.
Sandras kundze uzskata, ka māja sabrūk. Gada laikā sakārtots tās iekšējais pagalms, sarūpētas slotas un citi darbarīki, trešajā stāvā ierīkoti atgaisošanas krāni, noslēgti līgumi par ūdens piegādi un atkritumu izvešanu.
Būs sava apkure
Šovasar Sandras kundze pagrabā nolēmusi ierīkot apkures katlu. Kurinās ar malku, kura arī jāsagādā vasarā. Pagājušoziem iedzīvotājiem par apsildāmās platības kvadrātmetru bija jāmaksā 36 santīmi mēnesī. Kad būs sava apkure, maksa būs uz pusi mazāka.
Mājai nav sētnieka, visu sakopj paši. Nav arī grāmatveža, jo matemātikas skolotāja Ārija Zagare—Zagurska visu aprēķina bez maksas. Parādnieku par īri un apsaimniekošanu nav, un katru mēnesi no iedzīvotājiem var iekasēt ap 200 latu.
“Kamene” rosina citus
Kooperatīvo sabiedrību skaits Aizkraukles rajonā diemžēl nepieaug. Kāpēc cilvēki tik kūtri? Ar šīs problēmas izpēti nodarbojas individuālais uzņēmums “Kamene”, kura īpašnieks ir jaunjelgavietis Dzintars Bukšs, viņam palīdz aizkraukliete Vija Lietauniece.
“Kamene” Aizkrauklē 26. aprīlī noorganizēja bezmaksas semināru dzīvokļu īpašniekiem. Interesenti tikās ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību asociācijas prezidentu Sergeju Sidorko.
Seminārā runāja par dzīvojamo māju ekspluatācijas izdevumu samazināšanas iespējām, siltumenerģiju taupošo tehnoloģiju ieviešanu un dzīvojamo māju atjaunošanas finanšu avotiem.
— Mēs konsultēsim visus, kuri vēlas dibināt kooperatīvās dzīvokļu apsaimniekotāju sabiedrības, palīdzēsim kārtot dokumentāciju un sniegsim padomus arī namu apsaimniekošanā, — saka Dzintars Bukšs.
“Kamene” situācijas izpētei sarīkojusi iedzīvotāju sapulces trijos Aizkraukles daudzdzīvokļu namos, sāktas sarunas, organizēta aptauja par kooperatīvo sabiedrību dibināšanu, bet cilvēku atsaucība bijusi minimāla.
***
Kas kopīgs pašu iedzīvotāju apsaimniekotajām mājām? Sakoptība un mājīgums. Lai arī remonts vajadzīgs, tomēr tīrība, īpaši kāpņutelpās, ir daudz lielāka nekā pašvaldību namos. Mazāk komunālo pakalpojumu maksājumu parādnieku, jo cilvēki redz, kur paliek viņu nauda.
Tas viss pats no sevis nenotiek, vajadzīgs viens “trakais”, kurš par savu kooperatīvo sabiedrību stāv un krīt. Tādi arī ir šo sabiedrību vadītāji, taču viņu ir maz. Aizkrauklē un arī citās pilsētās un pagastos vai katrā namā dzīvo daudz gudru un enerģisku pensionāru un arī cilvēku spēka gados. Kāpēc nevarētu būt vairāk tādu saimnieku kā Grīnvalds, Niedra un Treikališs?
***
Latvijā reģistrētas 633 dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, 362 no tām ir Rīgā.
