Aust diena pēc dienas, steidzas gadi, un mēs neatskatīdamies dodamies tiem līdzi.
Aust diena pēc dienas, steidzas gadi, un mēs neatskatīdamies dodamies tiem līdzi.
Nāk laiks, kad gribas apstāties, atskatīties, vai skrējienā nepalaidām garām ko jauku un labu, kas spēj sasildīt sirdi un dot spēku nogurušajam.
Kurmenes Svētā Pētera baznīcas dārzā ir jauka sargeņģeļa statuja, kura nav tapusi tāpat vien. Tā kopš 1908. gada sargā mēra laikā mirušo bērnu dvēselītes. Laika gaitā vandaļi statuju izkropļoja, un tā palika bez rociņām un kājiņas, ar nolauztu galviņu. Nomelnējusi kā skumjš pārmetums cilvēku varmācībai stāvēja šī kādreiz tik brīnišķīgā skulptūra.
Kādā svētdienā pēc dievkalpojuma lūdzu tēvam Jurim, kurš kalpo Kurmenes dievnamā, ļaut man eņģelīti atjaunot. Tajā laikā man sirds smeldza par kāda cilvēka tīšu vei netīšu pāridarījumu… Atļauju saņēmu un par to biju ļoti priecīga!
Pārvedām statuju mājās. Sākot atjaunošanas darbu, man pavīdēja doma: sargeņģelīt, tevi atjaunošu, bet noņem man no sirds to smeldzi!
Darīju, ko varēju un kā mācēju. Arī bērni palīdzēja. Kad eņģelīti atjaunojām, to iesvētīja un nolika savā vietā. Arī brīnums bija — mans lūgums piepildījās, kaut cerību nebija.
Nekad nevarēšu notikušo aizmirst!
Dzidra Kurapka Kurmenē
