Cik jauks un piemīlīgs zvēriņš! Varu saderēt, ka tā nodomās vairums, ieraudzījuši šo attēlu, taču āriene, tāpat kā cilvēkam, reizēm var likt rūgti vilties. Gandrīz vai ik pārvakaru šo caunu pa savas mājas logu fotografē Zigrīdas kundze, kura dzīvo netālu no meža.
Jumts caunas pēdu rakstā
Tāpat vien šī skaistule gan pie loga nenāk. Viņu vada tikai savtīgs aprēķins — nočiept to, kas domāts citiem. Pie loga zīlītēm bija pakārts gabaliņš speķa, katru vakaru viņa nāca un to ķeksēja, uzlēkusi uz barotavas, bet diemžēl ne vienmēr tas izdevās. Lai gan caunai galviņa ir maza, toties prāts liels — viņa izdomāja, ka delikatesei varētu piekļūt no augšas — uzlēca uz jumta, un nu amats ir rokā.
Viendien saimniece rijīgo viešņu izdomāja pacienāt ar konfektēm — vienā momentā saldumi pazuda kā nebijuši. Pa koku zariem viņa lēkā kā vāvere. Viņai patīk pastaigāt arī pa mājas jumtu — nu sniegā tam ir caunas pēdiņu raksts.
Noķer slazdā
Viendien Zigrīdai piezvanīja kursabiedrene no tehnikuma laikiem, kura dzīvo Kurzemē, pie Usmas. Arī viņu apcēlusi nelietīgā viešņa. Šonedēļ vienu, kas līdusi pie bišu stropiem, noķēruši lamatās. Caunas varot veselu bišu dravu iznīcināt. Viņu rijība esot neizmērojama — apēd gan vāveres, gan zaķu bērnus, gan putnu oliņas no ligzdām. Usmas mežsargs šoziem esot ap 50 caunu noķēris. Ādas iepērkot Krievijā, tur krāsojot un pārdodot kā norkas (ūdeļādas).
Pārnēsā sēklas
Savulaik šie zvēriņi bija visai cienījams medījums. Viņi pieminēti arī tautasdziesmās, piemēram, par sešiem maziem bundziniekiem. 60. gados mednieku kolektīviem bija pat ādu nodošanas plāns. Nu par caunām atceras tikai tad, ja ir nodarīta kāda skāde, piemēram, nokostas vistas. Tiesa, pēc pēdiņām vaininieces būs grūti noteikt, jo tās ir līdzīgas arī ūdelēm un seskiem.
Portālā medniekiem.lv lasāms, ka viens otrs vērotājs pieķēris caunu mielojamies ķiršos. Rudeņos viņas nesmādē plūmes, saldus ābolus un bumbierus. Kārumnieces bieži vien izposta arī koku dobumos dzīvojošās meža bites un kameņu ligzdas. Cauna pa lieliem meža masīviem pārnēsā augu sēklas. Pētnieki novērojuši, ka viņa piedalās ļoti vērtīgās īves pavairošanā. Kaukāzā nomedītas caunas kuņģī atrasts pat ap diviem simtiem īvju sēklu.
Demolē automašīnas
Interneta resursi vēsta, ka Latvijā sastopamas divu sugu caunas — meža cauna un akmens cauna. Meža cauna darbīgāka ir naktī, bet akmens cauna medī arī dienā. Akmens cauna dzīvo ne tikai mežā, bet apmetas arī cilvēku mājokļu tuvumā, bieži iemitinoties ēku bēniņos. Savulaik cauna iemitinājusies daudzstāvu māju bēniņos Rīgā un pārvietojusies pa ventilācijas lūkām. Akmens caunas ir slavenas ar to, ka spēj izdemolēt automašīnas, sakožot sēdekļu polsterējumu, vadus vai citas detaļas.
Medī kažokādu dēļ
Meža cauna gadsimtiem ir medīta, lai iegūtu kažokādu. Kažokādu dēļ caunas intensīvi medīja 19. gadsimtā, tādēļ 20. gadsimta pirmajā pusē Latvijā caunu uzskatīja par samērā retu sugu. Caunu skaits pieauga pēckara gados, īpaši 60. gadu beigās. Pēc ļoti aptuveniem datiem, kas publicēti 2009. gadā, Latvijā ir ap 30 000 līdz 35 000 meža caunu, aptuveni 10 000 akmens caunu.
Interesē futbols
Nedarbus caunas sastrādā ne tikai mūsu valstī. Šonedēļ gandīz vai visos masu medijos slavena kļuva kāda cauna Šveicē. Futbola čempionāta maču starp “Zurich” un “Thun” vienībām svētdien nācās pārtraukt vairākas minūtes, jo pēkšņi laukumā izskrēja nomaldījusies cauna — vēsta britu tabloīds “The Daily Telegraph”. Žiglā dzīvnieciņa tvarstīšanā aktīvi iesaistījās gan futbolisti, gan tehniskais personāls laukuma malās. Kad šķita, ka zvēriņš notverts, viņš sakoda Cīrihes kluba aizsargu Lori Benito un turpināja skraidīt. Visbeidzot caunu notvēra ar cimdiem “bruņotais” “Zurich” vārtsargs Davids da Kosta, kuru skatītāji sveica ar vētrainām ovācijām.
