Nesaprotu, ko cilvēki pēdējā laikā vaimanā par augstām olu cenām. Visās lietās taču ir savs labums. Tas ir tikai mūsu veselības labad. Olās ir daudz holesterīna, bet Lieldienās cilvēki olas ēd bez sāta un pēc tam sūdzas, ka kuņģī spiež un sāp. Tagad vismaz mazāk ēdīs.
Mani cenas nemaz neuztrauc, jo es olas ar atlaidi nopirku jau Sieviešu dienā. Lasīju, ka tām nav ne vainas, ja arī mēnesi patur ledusskapī. Žēl tikai, ka nopirku vienu kastīti. Tiem, kas mani izšūpos, šogad dāvināšu īpašas olas — no koka. Redz, cik labi, ka Indriķis savulaik mācījās galdniekos — tagad izvirpoja 20 olu. Es tās ar ūdenskrāsām nokrāsoju. No tām gan neviens nepārēdīsies!
Šorīt jau piecos rītā uzlīdu uz jumta un noliku tur piecas īstās olas, jo ticējums vēsta: ja Zaļās ceturtdienas rītā olas nesasalst, tad būs silta vasara. Bet man to ir ļoti svarīgi zināt — nevaru izlemt, pirkt jaunu peldkostīmu vai nogaidīt.
